Mācību gada izskaņā Latvijas skolās mācījās ap 2800 ukraiņu bēgļu bērni, vairāk nekā puse no kuriem bija izvēlējušies mācīties latviešu valodas plūsmā. Valsts ir nolēmusi, ka no nākamā mācību gada bēgļu bērni varēs skoloties tikai programmās valsts valodās, par ko Vanaga jau iepriekš pauda iebildumus, uzsverot, ka pirms lēmuma pieņemšanas esot bijis nepieciešams konsultēties ar "cilvēkiem, kuriem būs jāstrādā" ar ukraiņu bēgļu bērniem.
Vanaga saskata neproporcionalitāti, ka ukraiņu bērni, kuriem "vēl ir jāpārvar emocionālās un valodas barjeras", latviešu valodas programmās sāks mācīties no septembra, kamēr mazākumtautību bērniem, kuri dzīvo Latvijā, tiek iedots ilgāks pārejas periods. Vanaga uzskata, ka pārejas periodi abām skolēnu grupām esot "nesamērīgi".
Vienlaikus Vanaga apgalvoja, ka LIZDA atbalsta pozīciju, ka latviešu valoda ir jāstiprina visās Latvijas skolās, paralēli vēršot uzmanību nepieciešamībai pedagogus nodrošināt "ar visiem svarīgajiem mācību resursiem". Vanaga izcēla nepieciešamību pēc atbalsta personāla, piemēram, psihologiem un logopēdiem, kas palīdzētu mazākumtautības bērniem pārejas periodā.
Vanaga izcēla nepieciešamību turpināt mazākumtautības bērniem apgūt savas tautības valodu un kultūru, tādējādi nodrošinot savas kultūras apgūšanas minimumu.
Iepriekš ziņots, ka valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.
Kā skaidroja IZM, līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.
Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.
Likumprojektā paredzētais regulējums nosaka, ka arī turpmāk pamatizglītības pakāpē mācību process notiks valsts valodā, pakāpeniski ieviešot valsts valodu visā pamatizglītības pakāpē. Sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasei, no 2024.gada 1.septembra - 2., 5. un 8.klasei un no 2025.gada - 3., 6. un 9.klasei.
Papildus likumprojekts nosaka nepieciešamību pēc grozījumiem Izglītības likumā, nosakot ierobežojumus ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu personai, kura neprot un līdz ar to nav spējīga lietot valsts valodu C līmeņa pirmajā pakāpē.
Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotie dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvijā konstatēti 235 pedagogi ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām un līdz ar to nespēju valodu lietot C1 līmenī.
Kā liecina IKVD dati, 2019.gadā tika konstatēti 75 pedagogi ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām, 2020.gadā - 41 skolotājs. Pērn kļuvis zināms par pieciem šādiem pedagogiem, bet šogad, no janvāra līdz aprīlim, tika konstatēts rekordaugsts pedagogu skaits ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām - 114.
Ņemot vērā, ka valdībā atbalstīts lēmums par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, pedagogiem, kuri nejūtas pārliecināti par savām latviešu valodas prasmēm, tiks piedāvāti dažādi atbalsta pasākumi. Izglītības un zinātnes ministrija rīkos kursus pirmsskolas pedagogiem, bet vispārējās izglītības līmeņa pedagogiem tiks piedāvāti izglītības kursi, semināri un pieredzes apmaiņas pasākumi.
Šogad pedagogu atbalsta pasākumiem, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām valsts valodā, nepieciešami 35 056 eiro, 2023.gadā tiks piešķirti 120 000 eiro, 2024.gadā - 85 000 eiro, 2025.gadā - 81 000 eiro, savukārt 2026.gadā - 75 000 eiro finansējums.