LTRK un KP: Pašvaldību uzņēmējdarbību spēcīgi lobē Saeimā un valdībā

Endziņš skaidroja, ka liela daļa no Latvijas pašvaldībām nevēlas izslēgt pašvaldību iepirkumus, kuri notiek bez konkursa, proti, pašvaldības iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai izvēloties par labu pašvaldības uzņēmumam. Tāpat liela daļa pašvaldību ir ieinteresētas dibināt neierobežotu uzņēmumu skaitu.

Taču, pēc Endziņa domām, normatīvajos aktos būtu jāveic izmaiņas, kas no pašvaldību iepirkumiem paredzētu izslēgt tādus iepirkumus, kas notiek bez konkursa, kā arī būtu jāierobežo pašvaldību iespējas dibināt uzņēmumus.

Tā kā Saeimā ir liela daļa dažādu pašvaldību pārstāvju, attiecīgi arī parlamenta līmenī šādām iecerēm atbalsta neesot.

Ābrama atgādināja par Ministru kabinetā iesniegtajiem grozījumiem Konkurences likumā, kas paredz ierobežot pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, ja tā ir konkurenci kropļojoša. Ābrama apgalvoja, ka šie grozījumi esot iestrēguši, jo turpinoties sarunas ar pašvaldības pārstāvošajām asociācijām, piebilstot, ka tām ir spēcīgs lobijs valdībā.

KP priekšsēdētāja arī pauda bažas, ka esošajā situācijā, kad pašvaldību darbošanās uzņēmējdarbībā nav īpaši ierobežota, tas daudziem uzņēmējiem ir izšķirīgs faktors nesākt biznesu vienā vai otrā pašvaldībā, jo pašvaldības kādā brīdī var izdomāt, ka kādu pakalpojumu, ko jau nodrošina bizness, sāks nodrošināt pašas, tādējādi radot konkurences kropļojumu.

LTRK valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pašvaldībām būtu jārada vide un apstākļi, lai piesaistītu un noturētu biznesu. Tiesa, ja pašvaldības iesaistās eksportspējīgā biznesā, tas būtu apsveicami. Paliekot iekšējā tirgū, celt eksportspēju un līdz ar to valsts labklājību nav iespējams.

Tāpēc ir būtiski veikt tādas reformas, kuru rezultātā pašvaldības būtu motivētas sev piesaistīt uzņēmējus. Tāpat ir svarīgi kvalitatīvi piemērot spēkā esošās normas. Piemēram, gadījumos, kad ir konstatēta "tirgus kļūda", kad konkrētā pašvaldībā privātais sektors nenodrošina kādus iedzīvotājiem nepieciešamus pakalpojumus, pašvaldībām nebūtu jāmēģina risināt šī situācija ar savu uzņēmumu dibināšanu. Tā vietā pašvaldības, piemēram, varētu sazināties ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām Latvijā, atzīmēja Endziņš.

Ābrama arī sacīja, ka pašvaldībām Latvijā būtu jāpārorientējas un jāsaprot, ka primāri preces un pakalpojumus jānodrošina privātajam sektoram, kā arī tas, ka tirgus ekonomikai ir jāattīstās, jāaudzē eksportspēja, nevis jāpārdala resursi pašvaldībām.

Kā ziņots, vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka pašvaldību uzņēmumos pastāv korupcijas riski, liecina sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veiktajā aptauja, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).

Gandrīz puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka labāk uzņēmumus spēj pārvaldīt privātais sektors, bet 18% pauda, ka to var darīt arī pašvaldības. Vairākums jeb 69% iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka ar normatīvajiem aktiem daudz precīzāk būtu jānosaka jomas, kurās pašvaldības drīkstētu nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Pētījums internetā veikts šī gada jūlijā, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.