Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +4 °C
Skaidrs
Piektdiena, 29. novembris
Ignats, Virgīnija

LU rektora vietas izpildītāja amatam IZM plāno virzīt Juri Borzovu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Latvijas Universitātes (LU) rektora vietas izpildītāja amatam plāno virzīt augstskolas profesoru Juri Borzovu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais IZM sagatavotais rīkojuma projekts.

Borzovs ir bijušais LU Datorikas fakultātes dekāns. Pirms četriem gadiem viņš ar pašreizējo LU rektoru Indriķi Muižnieku cīnījās par augstskolas vadītāja krēslu, taču balsojumā ieguva tikai aptuveni trešdaļu LU Satversmes sapulces balsu, par rektoru kļūstot Muižniekam.

Borzovs aģentūrai LETA sacīja, ka ministrija jautājumu par rektora vietas izpildītāja amatu ar Borzovu ir apspriedusi un viņš piekrita, ka tiks iekļauts ministrijas izstrādātajā rīkojuma projektā, gadījumā, ja Indriķis Muižnieks netiks apstiprināts rektora amatā. Tādējādi Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā viņš kļūtu par rektora vietas izpildītāju.

Viņš gan uzsvēra, ka ministrijas rīkojuma projektu nav redzējis, tamdēļ nezina, vai ir ticis iekļauts kā vietas izpildītājs vai nē.

Borzovs gan atzina, ka IZM piedāvāto amatu uztver "kā morālo slogu" un vēlēšanas pildīt šī amata pienākumus "nav nekādas". Viņaprāt, šis ir "īstermiņa darbs un ļoti nepatīkams", tomēr kādam to esot jādara.

Vaicāts, vai kandidēs nākamajās rektora vēlēšanās, ja Muižnieku amatā neapstiprinās, viņš sacīja, ka "pilnīgi un noteikti" to nedarīs.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, LU rektora vietas izpildītāja amatam pēdējo nedēļu laikā izskatīti un uzrunāti vairāki cilvēki, taču viņi esot atteikušies ieņemt šo amatu.

Ja Ministru kabinets nolems neapstiprināt LU rektora amatā Muižnieku, saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto LU divu mēnešu laikā atkārtoti ir jāorganizē rektora vēlēšanas. Savukārt līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinetam ir jāieceļ augstskolas dibinātāja izvirzīts rektora vietas izpildītājs.

Rektora vietas izpildītājs nepieciešams, jo Muižnieka pilnvaru termiņš ir beidzies un līdz jauna LU rektora ievēlēšanai atkārtotajās vēlēšanās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apstiprināšanai Ministru kabinetā Ministru kabinetam ir jāieceļ augstskolas dibinātāja izvirzīts LU rektora vietas izpildītājs, kurš nodrošinātu augstskolas kontinuitāti, tai skaitā parakstītu augstāko izglītību apliecinošos augstākās izglītības dokumentus.

IZM izstrādātā rīkojuma projekta anotācijā pausta nostāja, ka LU rektors ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likumu un LU Satversmi, tāpēc Muižnieks amatā nebūtu apstiprināms. Ministrija rīkojuma projektā raksta, ka, vērtējot LU atbildes uz IZM uzdotajiem jautājumiem, ministrija secināja, ka LU nepareizi piemēro ārējos normatīvos aktos pēc to juridiskā spēkā hierarhijas, neizprotot, kā pareizi piemērojamas vienāda juridiskā spēka vispārējās un speciālās tiesību normas. IZM ieskatā, izvērtējot LU iesniegto dokumentāciju par LU rektora vēlēšanu norisi kopsakarā ar Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā noteikto prasību nodrošināt rektora vēlēšanu norises atbilstību Augstskolu likumam un LU Satversmei, ir konstatējami vairāki dažāda veida un nozīmīguma pārkāpumi.

Kā ziņots, pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

6.augustā ministre paziņoja, ka pamatlēmums par Muižnieka neapstiprināšanu ir tapis un tiks saskaņots TM un Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas secinājusi, ka rīkojuma projektu ir nepieciešams uzlabot. Valsts kancelejā norādīja, ka IZM rīkojumā nav sniegts pietiekams pamatojums, lai pamatoti izvērtētu, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik būtiski, ka tie varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu, proti, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu.

Savā atzinumā Valsts kanceleja norāda, ka IZM sagatavotais rīkojuma projekts nesniedz pietiekamu pamatojumu lēmuma pieņemšanai.

"IZM ir jāsniedz detalizētāks pamatojums, lai varētu izvērtēt, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, ka būtu varējuši ietekmēt vēlēšanu rezultātu un ka esošais vēlēšanu rezultāts neatspoguļo Satversmes sapulces patieso gribu. Tāpat IZM rīkojuma projektā nav sniegts vērtējums par to, ka konstatētie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, lai ierobežotu Muižnieka tiesības kandidēt uz rektora amatu, kā arī valdības pilnvaru robežas lēmuma pieņemšanā par rektora apstiprināšanu," uzsvēra iestādē.

Rīkojums par Muižnieku LU rektora amatā valdības sēdē tiks skatīts tad, kad IZM būs izvērtējusi Valsts kancelejas un TM atzinumus un nepieciešamības gadījumā sagatavos attiecīgos precizējumus rīkojumā "Par LU rektoru".

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča iepriekš pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU arī bija nolīgusi divus neatkarīgus zvērinātu advokātu birojus veikt rektora vēlēšanu analīzi un pārbaudīt IZM norādīto pārkāpumu esamību. Zvērinātu advokātu biroji PricewaterhouseCoopers Legal un TGS Baltic nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku.

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par LU rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.

Top komentāri

Bordelis Mikipele
B
Domāju, kā Borzovs ir pilnībā nobriedis īstenot JKP stingro "bezkompromisa tiesiskuma" līniju LU, kuru nāksies pārsaukt par Jauno Latvijas Universitāti. Nekas vairs nebūs pa vecam!!!
Buļjons
B
IZM galvgalī puvusi zivs
LZA prez.viedoklis NRA
L
«Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar savu juristu un sponsoru bloku organizē valstī ekonomiskas, politiskas un tiesiskas varas sagrābšanu un veic to ar savu ministru un ierēdņu rokām, cenšoties iegūt savā kontrolē institūcijas ar vislielākajiem budžeta un investīciju resursiem, kā arī ar nekustamajiem īpašumiem. Tas ir jauna totalitārisma paveids, kas tiek īstenots ar politisku spiedienu,» teic Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis, vērtēdams minētā politveidojuma psihotisko stāvokli
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas