Konstatētajā 3,5 hektāru platībā uzskatīti apmēram 500 lielās zvaigznītes eksemplāri, bet domājams, ka atradnes kopējā platība varētu būt vairāk nekā 14 hektāri.
LVM informē, ka lielā zvaigznīte ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, kas var sasniegt 70 centimetru garumu. Lielās zvaigznītes ziedi ir bālgani vai sārti, izvietoti 3,5-4,5 centimetru platos čemuros. Naktī un lietū čemuru kāti noliecas uz leju, tādējādi aizsargājot ziedu nektāru un putekšņus. Augs zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim, bet galvenokārt no jūnija līdz augustam.
Lielā zvaigznīte savulaik audzēta parkos un dārzos, un daudzās vietās pārgājusi savvaļā kā savvaļas augs, bet dabiskās atradnes Latvijā sastopamas ārkārtīgi reti - tikai Zemgales dienvidos, līnijā Tērvete-Ukri. Lielā zvaigznīte iekļauta īpaši aizsargājamo sugu un to sugu sarakstā, kurām var veidot mikroliegumus, kā arī tā iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas otrajā kategorijā.
Galvenokārt lielā zvaigznīte aug upju krastos alksnājos un vietām arī attālāk no upēm lapu koku un jauktu mežu nogabalos.
Jau ziņots, ka LVM apgrozījums 2020.gadā 349,693 miljoni eiro, kas ir par 6,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus kompānijas peļņa saruka 1,7 reizes - līdz 62,286 miljoniem eiro.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.