Pērn novembrī Magonis iesniedza savu pēdējo amatpersonas deklarāciju. Tajā redzams, ka viņš pērn guvis ieņēmumus 1,2 miljonu eiro apmērā no Kiprā reģistrēta uzņēmuma Claresanto Investments. Magonis raidījumam de facto apstiprināja, ka pārdevis Krievijas uzņēmuma kapitāla daļas.
2012. gadā Magonis ieguva 10% Čeļabinskā reģistrētajā uzņēmumā Tretja Gruzoperevozočnaja Kompanija. Toreiz kapitāla daļu nominālvērtība bija apmēram 30 eiro (1257 rubļi). Rubļa svārstību ietekmē pērn janvārī to vērtība saruka līdz 17 eiro. Pērn mazāko daļu – 4% - Magonis pārdeva Kiprā reģistrētai kompānijai.
Taču nesaprotams ir veids, kā Magonis par tām varēja iegūt 1,2 miljonus eiro. Pats pirms nepilniem trīs gadiem bija izteicies, ka dividendes negūšot ātri, jo "projekts esot jauns. Tehnoloģijas vēl esot jāizstrādā un jāievieš dzelzceļā. Tas būšot ilgstošs process, jo šajā nozarē nekas nenotiekot ātri". Turklāt arī publiski pieejamie uzņēmuma finanšu rādītāji ir gaužām bēdīgi.
Apgrozījums no vairāk nekā 7,5 miljoniem eiro 2012. gadā sarucis līdz 3000 eiro 2014. gadā. Arī peļņa pēc nodokļiem ir rakstāma ar mīnusa zīmi. Zaudējumi bijuši mainīgi, pirms gada pārsniedzot vienu miljonu eiro. Šo gadu laikā uzņēmuma aktīvus galvenokārt veidojuši debitoru parādi, nomocījušas lielas kredītsaistības un bijis negatīvs pašu kapitāls. Ja Magonis savus 4% uzņēmumā pārdevis par 1,2 miljoniem eiro, grūti iedomāties, ka kāds eksperts šo uzņēmumu kopumā varētu novērtēt par 30 miljoniem eiro. Pats Magonis vien nosaka, ka "tās tajā brīdī vairs nemaksāja tik, par cik es tās pirku".
Pircējus - Kiprā reģistrēto uzņēmumu Claresanto Investments - pārstāv šveicietis Anselms Oskars Šmuckis. Viņš ilgus gadus strādājis par baņķieri Krievijā. Šmuckis atsakās paskaidrot, kāpēc piekritis maksāt tik daudz, ja publiski pieejamie Čeļabinskas uzņēmuma finanšu rādītāji ir tik slikti. "Mēs neesam valsts uzņēmums, bet gan privātie investori. Līdz ar to mēs neatklājam savus darījumus," norāda Šmuckis.
Kipras uzņēmums, kas Magonim par pirkumu samaksāja 1,2 miljonus eiro, 2014.gada vasarā bija kļuvis par vienīgo Kundziņsalas austrumu projekta īpašnieku. Iepriekš šis uzņēmums pastarpināti piederēja Skonto būve līdzīpašniekam Ivaram Milleram.
Kundziņsalas austrumu projekts ir viens no uzņēmumiem, kas jau ilgstoši plāno attīstīt jaunu terminālu izveidi Kundziņsalā. Savukārt Latvijas Dzelzceļš uz plānotajiem termināļiem izbūvēja jaunu sliežu ceļu. Ar to publiski lepojās Magonis, sakot, ka ,,nepieciešams palielināt dzelzceļa caurlaides spēju”, "ņemot vērā plānus attīstīt jaunu terminālu būvniecību".
Nu šie “termināla būvnieki” - Claresanto Investments - oficiāli kļuvuši arī par Magoņa privātā darījuma partneriem. Taču uz de facto jautājumu, vai zina, ka Claresanto Investments ir īpašnieks Kundziņsalas austrumu projektā, Magonis atbild: "Viņš nevar būt īpašnieks. Tur nav interešu konflikta. Es neticu, ka tas uzņēmums ir kaut kāds īpašnieks tur."
Pašlaik Magoņa laiks Latvijas Dzelzceļā oficiāli ir noslēdzies. Viņu no valsts uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata atbrīvoja uzreiz pēc aizturēšanas. Taču vēl ilgāku laiku Magonis bija Latvijas Dzelzceļa prezidents. "Ir panākta vienošanās pēc Uģa Magoņa iniciatīvas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Tas ir noticis pagājušā gada decembrī. Pašreizējā brīdī mums nav nekādas darba tiesiskās attiecības un citas līgumattiecības ar Uģi Magoni," apstiprināja Latvijas Dzelzceļš valdes loceklis Edvīns Bērziņš.