Ar izmaiņām tiek paaugstināts naudas sods par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, līdzšinējo 20 latu vietā nosakot sodu no 40 līdz 100 latu apmērā. Pienākums reģistrēt transportlīdzekli nereti netiek ievērots, tādējādi izraisot nepamatotus apgrūtinājumus iepriekšējiem īpašniekiem. Transportlīdzekļa nepārreģistrēšana ir ierasta prakse, lai, piemēram, izvairītos no sodiem, kas piemēroti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Ar likumu noteikts mazāks naudas sods par luksofora papildsekcijas signāla neievērošanu, kas ir mazāk būtisks pārkāpums nekā aizliedzošā pamatsignāla neievērošana. Par braukšanu, ja papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, mopēda vadītajam tiks izteikts brīdinājums vai uzlikts sods piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam - no 20 līdz 40 latiem. Patlaban sods par aizliedzošā signāla neievērošanu netiek diferencēts un velosipēda vai mopēda vadītājam ir desmit lati, bet cita transportlīdzekļa vadītājam - no 20 līdz 100 latiem.
Savukārt sodu par braukšanu ar transportlīdzekli, kam ir nepietiekams riepu protektora dziļums, attiecinās uz jebkuru transportlīdzekli, nevis tikai tādiem, ko izmanto komercpārvadājumos un pašpārvadājumos, kā tas ir patlaban. Vadītājam par minēto pārkāpumu izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu no desmit līdz 40 latiem, par transportlīdzekļa ekspluatāciju atbildīgajai personai - uzliks naudas sodu no 40 līdz 100 latiem, bet juridiskajai personai - no 50 līdz 500 latiem.
Šogad tiek ieviesta atbildība mopēdu vadītājiem par braukšanu bez obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) - piedāvātais soda apmērs ir 20-40 latu apmērā. Attiecībā uz citiem transportlīdzekļiem soda apmērs paliks nemainīgs - no 60 līdz 80 latiem.
Līdztekus likums nosaka iespēju plašāk piemērot aizliegumu ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Šāda sankcija ir vērsta pret uzņēmumu amatpersonām, kas izdarījušas nopietnus pārkāpumus, atturot tās no turpmākas vadošu amatu ieņemšanas komercsabiedrībās.
Saskaņā ar likumu šo papildsodu piemēros par vides informācijas slēpšanu vai sagrozīšanu, neziņošanu par tautsaimniecībā notikušām bīstamām avārijām, radiācijas drošības normu pārkāpšanu, atsevišķu būvniecības noteikumu pārkāpšanu, atkārtotiem pārkāpumiem komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanā, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, komercdarbības veikšanu bez nepieciešamās reģistrēšanas vai licences saņemšanas, kā arī vairākos citos gadījumos.
Aizliegums ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās ir kā papildsods, un visos gadījumos iestāde, kas lemj par pārkāpēja sodīšanu, lems, vai to piemērot līdztekus naudas sodam.
Likums paredz arī vairākus jauninājumus, lai pastiprinātu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Par kases aparātu neuzstādīšanu un neizmantošanu noteikts sods arī juridiskajām personām 100-1000 latu apmērā, bet fiziskajām personām palielināts soda diapazons no 100 līdz 500 latiem. Patlaban soda sankcija nav diferencēta un tās apmērs ir no 100 līdz 150 latiem.
Tāpat tiek ieviests sods par kases aparātu un citu elektronisko ierīču konstrukcijas un programmatūras izmainīšanu, tādējādi radot iespēju slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamo objektu. Naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir 1000-3000 latu apmērā. Savukārt par šāda kases aparāta lietošanu sods fiziskajām personām ir 150-1000 latu apmērā, bet juridiskajām personām - 300 līdz 3000 latu apmērā.