Lai gan pēdējo gadu laikā par maksātnespējas administratoru jautājumu problemātiku runāts visai bieži, politiskie lēmumi, kas ierobežotu ļaunprātīgu šo procesu izmantošanu, bijuši visai lēni. Taču, kopš pagājušā gadā tika uzsākta kriminālizmeklēšana saistībā ar maksātnespējas administratoriem un pēdējo nedēļu notikumiem ar ABLV Bank, politiķi aktualizējuši jautājumu gan par maksātnespēju regulējošo likumu, gan par Kredītiestāžu likumu, kas regulē tieši finanšu institūciju likvidācijas procesu.
"Laikam jau dzīvē tā ir izveidots, kad nekas nenotiek, tad viss kustās lēnām, slinki," atklājot komisijas sēdi, sacīja Andris Bērziņš (ZZS), atsaucoties uz pēdējo nedēļu satricinājumiem banku sektorā. "Ja kaut kas notiek", tad viss tiek atrisināts ātri. Viņaprāt, pret maksātnespējas administratoriem ilgstoši ir bijusi saudzīga attieksme.
Komisija atbalstīja, ka pusotra mēneša laikā atbildīgās institūcijas sniegs atzinumus par labojumiem Maksātnespējas likumā, tādēļ, pretēji steigā virzītajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem, ar šiem politiķi steigsies mazāk.
Komisijas sēdē, uz kuru bija aicināts iespaidīgs skaitu ziņotāju - Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas administrācijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts kontroles, prokuratūras, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Uzņēmumu reģistra un Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvji - tika izklausīti iestāžu un institūciju vērtējumi par izdarīto un to, kas ir nepieciešams.
"Mēs nevaram tolerēt situācijas, kur būtu "Trasta komercbanka divi", mēs nevaram tolerēt (..), ka par svarīgu iestāžu likvidatoru tiek ieceltas personas, kuru reputācija ir apšaubāma," norādīja Ārvalstu investors padomes Latvijā pārstāvji. Padomes pārstāve atsaucās uz padomes veikto pētījumu, kur secināts, ka lielo uzņēmumu maksātnespējas gadījumos bieži konstatētas ļaunprātības. Pēc konservatīviem aprēķiniem gan kreditori, gan valsts zaudējusi vismaz 665 miljonus eiro. Tika pieņemts, ka reālie zaudējumi ir krietni lielāki.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) īsi izskaidroja pirmdien steidzīgi lemto un uz Saeimu virzītos grozījumus Kredītiestāžu likumā, norādot, ka grozījumu pamata mērķis ir no aprēķinās bāzes izņemt skaidrās naudas līdzekļus, finanšu līdzekļus, faktiski lietas, kas nav jāatgūst vai kuras atgūt ir vienkārši.
Prokuratūras un Valsts policijas pārstāvji norādīja uz līdzekļu trūkumu dažādu lietu izmeklēšanā, uzsverot, ka darbs tomēr notiek un ka ir vairāki veiksmīgi darbi. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (NA) norādīja Tieslietu ministrijas iesaisti jautājumu risināšanā, kā arī informēja, ka Maksātnespējas administrācija tiks pārsaukta par Maksātnespējas kontroles dienestu.