Finansējuma modelis varētu tikt ieviests jau 2013. vai 2014. gadā un paredzētu vienlīdzīgu līdzekļu sadali visām ģimenēm, neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā, vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram. Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad 34 500 ģimenēm visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi, kaut arī pašvaldībām šā gada 1. jūlijā šāds pienākums tika uzlikts, veicot grozījumus Vispārējā izglītības likumā.
"Tā kā līdzekļu ir maz, tad tas esošais finansējums tiek sadalīts vienlīdzīgi visiem pašvaldībā deklarētajiem bērniem, neatkarīgi no tā, vai viņš apmeklē privāto vai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi. Tam būtu nepieciešams izstrādāt kaut kādu vienotu sistēmu, kurā būtu skaidrs, kādā veidā tas finansējums ir sadalīts, kā tas tiek noteikts, kas ir vispār vidējās izmaksas. Šobrīd katra pašvaldība tās izmaksas aprēķina atšķirīgi," portālam Diena.lv skaidroja vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērniem pārstāve Kristiāna Kalniņa.
Šādas sistēmas ieviešana noteiktos gadījumos prasītu arī vecāku līdzfinansējumu, jo pašvaldībām varētu nepietikt līdzekļu, lai visiem pašvaldībā deklarētajiem bērniem finansētu pirmsskolas izglītību pilnā apjomā.
Tas gan nenozīmē, ka vecākiem, kuru bērni apmeklē pašvaldības bērnudārzu, būtu jāmaksā tieši tāda pati summa, kā tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē privātu pirmsskolas izglītības iestādi – šī starpība būtu atkarīga no bērna uzturēšanās izmaksām attiecīgajā bērnudārzā.
"Tātad – sadalām plācenīšus visiem pašvaldības bērniem vienādi. Ja plācenīšu mazāk nekā bērnu, tos nāksies sadalīt tā, lai visiem bērniem tiktu vienādi. Taču, lai bērns būtu paēdis, vecākiem jāpiemaksā. Attiecīgi – ja vecāks vēlas bērnam lielāku vai garšīgāku plācenīti, viņš maksā vairāk," norādīts Nauda seko bērniem izplatītajā paziņojumā.
Grupas Nauda seko bērniem virzīto iniciatīvu atzinīgi vērtē arī protāla Mammam.lv vadītāja Inga Akmentiņa, kura uzsvēra, ka tas varētu mazināt nevienlīdzīgo situāciju starp tām ģimenēm, kuru bērniem palaimējies ar vietu salīdzinoši lētākajos pašvaldību bērnudārzos un tām, kuru bērni maksā lielākas summas par privātajiem bērnudārziem.
"Protams, mani interesētu, kāda ir tā vidējā summa, kas jāpiemaksā, tas mani interesētu, bet tiešām – viens likums visiem. Es esmu bijusi to starpā, kuriem ir jāmaksā tas milzīgais cipars [par privāto bērnudārzu – red.] un es zinu, ko tas nozīmē. Vairāk jādomā, kā mums dzīvot labāk tai katrai ģimenei, ja arī kāds lats kaut kur jāpiemaksā," uzskata I. Akmentiņa.
Līdzīgās domās ir arī Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka, kura, tāpat kā I. Akmentiņa, sacīja, ka ir izveidojusies nevienlīdzīga situācija, jo daži ir dabūjuši vietu bērnudārzā un tāpēc var atgriezties darbā, taču citiem ir jāpavada vairāki gadi, sēžot mājās ar bērnu. "Bērnudārzu rindu problēma patiešām atstāj ļoti lielu ietekmi uz demogrāfiju, jo tas ir saistīts ar to, ka vecāki nevar atgriezties darba tirgū, jo nav šo bērnudārzu vietu," uzsvēra S.Salaka.
S.Salaka gan pieļāva, ka problēma varētu būt līdzmaksājuma apjomā, jo ģimenēm ir atšķirīgas finansiālās situācijas: "Kas vienam ir maz, tas otram ir daudz. Nevar tā pateikt konkrētu summu, ko ģimenes varētu atļauties."
Arī Mammam.lv pārstāve I. Akmentiņa pieļāva, ka varētu būt tādas ģimenes, kuras piemaksāt nevarēs un tādēļ atstās savus bērnus mājās bez uzraudzības. "Lai nenotiek tas, ka sāk atstāt četrgadniekus, piecgadniekus mājās bez pieskatīšanas. Attiecīgi tas paaugstinās mūsu tā jau milzīgo traumu ciparu, ka no traumām mirst un smagi cieš ļoti daudz bērnu. Tas var būt risks, bet tām gudrajām galvām tas viss ir jāizskata," uzsvēra I.Akmentiņa.