Abi izvirzītie rektora amata kandidāti par savu redzējumu plašāk klāstīja jau tradicionālajās debatēs. Jau pirms tām Borzovs sevi bija saistījis ar pārmaiņām universitātē un arī debašu laikā to apstiprināja. Piemēram, runājot par turpmāko studiju programmu attīstību, Borzovs stingri norāda – nepieprasītās studiju programmas ir jāslēdz.
Savukārt Muižnieks tikai sola izvērtēt, kāds pieprasījums pēc šīm programmām varētu būt nākotnē, neaizmirstot arī par to modernizāciju. Abu kandidātu viedoklis atšķiras arī jautājumā par studiju programmu akreditācijas procesu. Lai gan abi piekrīt, ka pašreizējā sistēma ir jāmaina, Borzovs vēlas vērtēšanu nodot tikai starptautisko ekspertu rokās, savukārt Muižnieks runā par līdzsvaru un min arī citu valstu pieredzi, kur atbildība nav tikai starptautisko ekspertu rokās.
Attiecībā uz saimnieciskajiem jautājumiem diskusijas abu kandidātu starpā izraisa Torņakalna jaunais komplekss un tā attīstības plāni. Borzovs pat pauž, ka to nevajadzēja celt, jo LU parādsaistības jau ir 10 miljonu eiro. Arī tajā laikā, kad projekts sākts, viņš mēģinājis Auziņu atrunāt un līdzekļus koncentrēt pilsētas centrā. Tagad gan "vilciens jau aizgājis", tāpēc – "ja būs nauda, būvēsimies tālāk". Svarīgi esot nepalielināt kredītu slogu, finansējumu meklējot citos veidos. Pielaidīgāka attieksme ir Muižniekam, kurš steidz stāstīt par Torņakalna attīstības plāniem un velta kritiku arī savam pretiniekam: "Borzova kunga pieeja neļauj viņam pacelties virs datora klaviatūras un paskatīties perspektīvā."