Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Mazie kreditētāji slēdz uzņēmumus vai pārkvalificējas

Nebanku kreditētājiem no 1. oktobra nepieciešamas licences, kas paretinās mazāk turīgos uzņēmumus, taču citiem liks pārkvalificēties, uzskata nozares pārstāvji.

Līdz trešdienas pēcpusdienai licencēm pieteikušies bija jau 44 uzņēmēji, bet pieteikums apstiprināts 25 no tiem. Licencēšanas kārtības ieviešana sākotnēji izsauca protestus no nebanku kreditētāju puses, jo, lai to saņemtu, uzņēmumu pamatkapitālam jābūt vismaz 300 000 latu, bet valsts kasē jāiemaksā 50 000 latu liela nodeva un vēl 10 000 ik gadu.

Jauno licencēšanas kārtību un uzraudzību patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā arī līzinga kompānijām un lombardiem, veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Iestādes mājas lapā esošā informācija liecina, ka licenzēšana dos "drošāku, uzticamāku, pārskatāmāku kreditēšanas pakalpojumu tirgu, palielinās pakalpojumu sniedzēju kompetenci un līdz ar to arī patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ierobežos bezatbildīgu aizņemšanos un efektīvāku patērētājiem piedāvāto kreditēšanas līgumu uzraudzību".

"Atteikta licence pagaidām nav nevienam no 44 pretendentiem, daļai no pieteiktajiem ir jāveic kādas izmaiņas kredītlīgumos vai kādas citas formalitātes, taču nav bijis neviens tāds, kas pilnībā neatbilstu izvirzītajām prasībām," skaidro PTAC pārstāve Sanita Gertmane. PTAC vecākais eksperts Kaspars Korde stāsta, ka līdz šim nav bijušas konkrētas statistikas un līdz ar to grūti komentēt, cik nebanku kreditētāju Latvijā ir.

"Ja grib darboties šajā tirgū, tad kaut kādā veidā ir jāspēj nodrošināt finansiālo garantu un jaunās prasības ir izpildāmas, bet citās valstīs licences maksā ap tūkstošs latiem. Mums licence ir, bet lombardi vien bija 200 ar kapeikām, bet cik to licenču?" retoriski vaicā Jēkabpils uzņēmējs un E Lats valdes priekšsēdētājs Uldis Sniegs.

Viņš norāda, ka ne velti citās valstīs šī summa ir mazāka, jo, piemēram, lombardiem ir viegli apiet likumu. Pirkšanu un pārdošanu jau neviens neaizliegšot un lombardu pārkvalificēt par komisijas veikalu līdz ar to neesot sarežģīti.

"Protams, sākotnēji bijām sašutuši, bet tie, kas šajā tirgū darbojas jau vairākus gadus, licenci var atļauties. Tā ir milzīga nauda, kas jāizņem no apgrozījuma, taču nolēmām to darīt," stāsta lombardu tīkla Unions reģionālā attīstītāja Oksana Sauša.

"Esmu par brīvo tirgu un redzu, ka tie, kas nevēlas šīs licences iegūt, dara loģiski, un rodas sajūta, ka kontrolē jau tieši tos, kam tās ir, nevis tos, kam nav," saka U. Sniegs. Viņš norāda, ka uzņēmējiem problēmas licencēšana sagādā ne tikai samērā lielās naudas summas dēļ, kas jānomaksā Valsts kasē, bet arī samērā lielie resursi, kas jāiegulda birokrātisko prasību izpildē.

Jau patlaban novados tikai ar retiem izņēmumiem Latvijā dominē lombardu tīkli, piemēram, Moda Kapitāls, Lombards24.lv, E Lats un Ātrais kredīts, bet ir arī reģionālie tīkli kā, piemēram, Unions, kuram katram ir zem desmit filiālēm.

Uzņēmumi, kas pēc 2011. gada 1. novembra izsniegs patēriņa kredītus bez licences, var tikt sodīti ar naudas sodu līdz 3000 latiem, bet par atkārtotu pārkāpumu vai, ja radīts būtisks kaitējums patērētājiem, var tikt saukti pie kriminālatbildības.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas