Ministrs gan vērsa uzmanību, ka par Ungārijas lēmumu uzzinājis no medijiem, bet oficiāla informācija patlaban nav saņemta.
Runājot par turpmāko rīcību, ministrs vērsa uzmanību, ka vispirms jāsagaida oficiāla informācija, taču ES pēdējā laikā ir diezgan sarežģītas attiecības ar Ungāriju. Šo jautājumu varētu apspriest kādā no ES iekšlietu ministru tikšanās reizēm.
"Tas rada riskus, un patlaban nav labu recepšu, lai uzreiz ietekmētu Ungārijas rīcību. Ja runā par apzinātu personu, kas var radīt problēmas drošībai, iefiltrēšanu, tas ir diezgan liels risks," uzsvēra ministrs.
Vaicāts, vai Latvija varētu tagad ieviest pastiprinātas pārbaudes uz iekšzemes robežas, piemēram, Lietuvu, ministrs atbildēja, ka patlaban ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms tikai Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, tādēļ pilnīgu robežu noslēgšanu nav iespējams veikt un to nemaz neļauj Eiropas regulējums. Pastiprinātas izvēles pārbaudes gan esot iespējams veikt, tostarp, piesaistot Valsts policiju.
Ministrs arī apliecināja, ka izskanējusī informācija par Ungārijas lēmumu tiks apspriesta ar Valsts drošības dienestu, kuram ir savi sakari ar Eiropas partnerdienestiem.
Komentējot to, ka pagājušā nedēļā jau pēc robežas šķērsošanas aizturētas četras nelegālo imigrantu grupas un viņu pārvadātāji, ministrs norādīja, ka patlaban nelegālās imigrācijas spiediens starp Baltijas valstīm un Poliju ir izlīdzinājies un zināmā mērā jau kļūst lielāks tieši uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Nelegālo imigrantu pārvadāšana ir ienesīgs bizness, līdz ar to Krievijas un Baltkrievijas puses dienestu rīcība ir apzināta, piemēram, jau savlaicīgi gatavojot un novirzot uz robežu šādas personas, viņš teica. Tāpat nelegālo imigrantu profils ir pamainījies un tagad vairumā tie ir vīrieši spēka gados, piebilda ministrs.
Ministrs nenoliedza, ka pilnībā visu robežu nav iespējams izkontrolēt nevienā pasaules valstī, tāpēc daļai imigrantu tomēr izdodas to šķērsot. Ņemot vērā minēto, Latvijai ir jāturpina investēt optiskajos kabeļos viedās robežas izveidē, jo tas ļautu ātrāk reaģēt uz nelegāliem robežšķērsošanas gadījumiem. Patlaban process ir sācies un to paredzēts noslēgt nākamgad.
Valsts drošības dienestā (VDD) aģentūrai LETA apliecināja, ka dienesta vērtējumā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina izvērst pilna apmēra karadarbību Ukrainā, kā arī dažādas kaitnieciskas darbības pret Latviju un citām Rietumvalstīm, pastiprināta Krievijas un tās tuvākās sabiedrotās, Baltkrievijas pilsoņu ieceļošanas kontrole ikvienā Eiropas valstī ir sevišķi svarīga. Līdz ar to VDD vērtējumā šādu kontroles pasākumu atvieglošana nav mūsu reģiona drošības interesēs.
Vienlaikus VDD vērsa uzmanību, ka VDD amatpersonas pastiprināti vērtē gan ieceļotājus Latvijas robežkontroles punktos, gan veic pasākumus riska personu identificēšanai Latvijas valsts teritorijā. Dienests ārvalstniekus vērtē vispusīgi, lai identificētu jebkāda veida potenciālu apdraudējumus Latvijas valsts drošībai, sākot no izlūkošanas riskiem līdz terorisma draudiem.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā VDD robežšķērsošanas vietās ir veicis vairāk nekā 20 000 ārvalstnieku padziļinātas pārbaudes un intervijas. Šī darba rezultātā 1475 personām - galvenokārt Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī Krievijas un Ukrainas dubultpilsoņiem - ir tikusi liegta ieceļošana Latvijas teritorijā.
Jau ziņots, ka Ungārija ir izpelnījusies jaunu ES neapmierinātību, atļaujot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES bez drošības pārbaudēm, ziņo Vācijas izdevums RND.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir radījis draudus drošībai, jo starp ES teritorijā iebraukušajiem ārzemniekiem var būt Krievijas spiegi un teroristi.
"Jau dažas dienas Krievijas pilsoņi var netraucēti iebraukt ES caur Ungāriju bez jebkādām pārbaudēm un doties tālāk uz citām ES valstīm. Tas kļuva iespējams, pateicoties reģistrācijai Ungārijā viesstrādnieku statusā, ko premjers Viktors Orbāns jūlijā attiecināja uz ieceļotājiem no Krievijas un Baltkrievijas," atzīmēja RND žurnālisti.
Ungārija vienkāršojusi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu legalizāciju valstī, iekļaujot viņus strādājošo un viņu ģimenes locekļu "nacionālās kartes" programmā, noskaidrojusi Vācijas raidsabiedrība DW.
Tas noticis "bez lieka trokšņa" pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizītes Maskavā jūlija, norāda DW.
"Nacionālā karte" ļauj iegūt darbu Ungārijā un vest līdzi ģimeni, kā arī pēc trim gadiem saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Iepriekš kartes bija pieejamas tikai Ukrainas un Serbijas pilsoņiem, bet kopš 9.jūlija tās ir pieejamas arī Krievijas, Baltkrievijas, Bosnijas un Hercegovinas, Moldovas, Ziemeļmaķedonijas un Melnkalnes pilsoņiem, noskaidrojis medijs "Meduza".
Ungārijas "nacionālās kartes" turētāji var ceļot pa ES valstīm bez papildu drošības pārbaudēm, intervijā RND sacīja Lagodinskis.