Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika uzklausīta Vakcinācijas projekta biroja sniegtā informācija par vakcinācijas pret Covid-19 procesu un gaidāmo masu vakcinācijas procesu aprīlī.
Noklausoties sniegto informāciju, Kariņš piebilda, ka viņš nezina, no kura gala sākt, bet viņš "grib būt pieklājīgs".
"Šodien ir 9.marts. Līdz 1.aprīlim ir trīs nedēļas, bet mēs nezinām par masu vakcinēšanas centriem. Mēs esam pasūtījuši 2,4 miljonus vakcīnu devu, tāpēc rēķināmies, ka vakcinēšanas kapacitāte nedēļā būs 180 000," teica premjers.
Prezentācijās valdībai bija norādīti plāni vakcinēt ap 80 000 cilvēku aprīļa sākumā, bet mēneša vidū - ap 120 000 cilvēku.
Kariņš uzsvēra, - lai arī pašvaldības ir paudušas gatavību iesaistīties masu vakcinēšanas procesā, ir jāpanāk, ka pašvaldības šajā procesā iesaistās obligāti. "Ja kāda pašvaldība negrib, mums ir jāpiespiež," uzskata premjers.
Ministru prezidenta ieskatā, ir svarīgi izveidot vakcinācijas centrus pat tad, ja vakcīnas pret Covid-19 vēl nebūs saņemtas.
"Kaut vai centri stāv tukši, bet nedod dievs, ka pienāks vakcīnas, un tikai tad sāksim domāt, kā tikt galā," bažījās Ministru prezidents.
Kariņš atgādināja, ka vakcinācija ir galvenā izejas stratēģija no Covid-19 pandēmijas krīzes, tāpēc viņš mudināja aktīvāk skaidrot, cik daudz vakcinācijas punktu būs Latvijā, kur notiks vakcinācija, cik daudz būs to cilvēku, kuri nodrošinās vakcinācijas procesu.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda bažas par gaidāmo masu vakcinācijas procesu. Viņš atsaucās uz negatīvo pieredzi pērn valdībā lemjot par vakcīnu pret Covid-19 iegādi. Rinkēvičs uzsvēra, ka viņš negrib atkārtot šādu kļūdu.
"Man negribētos piekrist optimismam, ka varam vakcinācijas centrus atvērt aprīļa sākumā vai aprīļa vidū. Es gribu redzēt izvērstāku ziņojumu par vakcinācijas centriem," teica ministrs.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pauda neizpratni, kā jūnijā vidusskolās varēs norisināties masveida vakcinācija vienlaikus notiekot vispārējās izglītības eksāmeniem 12.klasēm. Eksāmeni epidemioloģiskās situācijas dēļ nenotiks klasēs, proti, tiks izvēlētas plašākas skolas telpas drošības garantēšanai.
Vienlaikus ministre pauda bažas par vakcīnu pietiekamību. Pēc Vakcinācijas biroja paustā, patlaban apstiprinātas ir tikai Moderna vakcīnas aprīlim, kas ministri mudinājis jautāt, kas notiks, ja aprīļa beigās vai aprīļa trešajā dekādē šo vakcīnu nebūs? "Tā ir milzīga atšķirība - zīlēt vai zināt par vakcīnām," sacīja ministre.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis ministriem apliecināja, ka pašvaldības regulāri sazinās ar Vakcinācijas projekta biroju un pārrunā konkrēti speramos soļus. "Mēs esam ciešā sadarbībā un darām visu, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks," teica Kaminskis.
Latvijā ir iecerēts veidot deviņus liela mēroga vakcinācijas centrus reģionos, šodien valdības sēdē informēja Vakcinācijas projekta birojā procesa koordinators Edgars Labsvīrs.
Iecerēts, ka šie centri atradīsies Ventspilī, Liepājā, Jelgava, Jūrmalā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī.
Labsvīrs stāstīja, ka šajos deviņos centros vakcināciju nodrošinās 105 vakcinācijas vienības, nodrošinot 40 500 vakcinācijas nedēļā.
Savukārt vēl astoņās pilsētās - Kuldīgā, Saldū, Tukumā, Bauskā, Siguldā, Aizkrauklē, Madonā un Gulbenē - strādās 32 vakcinācijas vienības, kas vakcinēs 8000 devas nedēļā.
Liela mēroga vakcinācijas centri reģionos varētu sākt darbu 1.aprīlī, solīja Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča. Viņa piebilda, ka ar pašvaldībām par liela mēroga vakcinācijas centru izveidi jau panākta vienošanās, kamēr ar mazāko centru pašvaldībām sarunas vēl nav notikušas.