Šteina apliecināja, ka MNA oficiāla informācija par aizturētajām personām aizvien nav, tāpēc piektdien Valsts policijai (VP) nosūtīts informācijas pieprasījums. MNA cer atbildi saņemt šodien, lai, izvērtējot sniegto informāciju, lemtu par tālākajām darbībām.
Kā skaidroja Šteina, ja konkrētajām personām būs aizliegts ieņemt amatu, tad MNA nekavējoties vērsīsies tiesā par administratoru atcelšanu no procesiem. Ja tiks piemērots, piemēram, tāds statuss kā apsūdzētais, tiesājamais, tad MNA arī varēs operatīvi lemt par maksātnespējas administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.
MNA direktore pauda, ka pārkāpumi jebkurā nozarē ir normāla situācija. "Protams, ir jāvērtē, cik tie ir būtiski un sistemātiski," viņa norādīja Tāpat ir svarīgi, lai Maksātnespējas administrācijai ir pietiekošs instrumentu klāsts šo pārkāpumu konstatēšanai un lēmumu pieņemšanai, viņa uzsvēra.
Vaicāta, vai šādi instrumenti patlaban ir MNA rīcībā, Šteina atzina, ka administrācijas rīcībā ir nodoti pietiekoši efektīvi instrumenti. Viņa minēja, ka maija beigās uz pirmo sēdi bija sanākusi jaunizveidotā MNA disciplinārlietu komisija. Tuvākajā laikā būšot pirmā sēde, kurā tiks skatītas konkrētas disciplinārlietas.
Jau ziņots, ka tiesa piektdien nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoriem Naurim Durevskim un Mārim Sprūdam, kā arī likvidējamās Trasta komercbankas administratoram Ilmāram Krūmam un finansistam Jorenam Raitumam.
Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Raituma advokāts Aleksandrs Berezinsteica, ka, visticamāk, tiesas lēmumu pārsūdzēs, jo uzskata, ka policijas argumentācija finansista apcietināšanai esot bijusi vispārīga. Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka jautājumus par viņa klientam inkriminētā nozieguma sastāvu esot jāuzdod VP, taču Sprūds uzskata, ka pret viņu vērstais kriminālprocess notiek nepamatoti. Durevska advokāts pēc sēdes komentārus nesniedza. Arī Krūms pēc tiesas sēdes uz žurnālista jautājumiem neatbildēja, kā arī viņa aizstāvis Oskars Rode komentārus nesniedza.
Aģentūrai LETA zināms, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam, kā žurnālistiem apliecināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins, tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Otrajā lietā figurē Durevskis, par kura inkriminēto noziegumu nekas šobrīd nav zināms.
VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem ceturtdien norādīja, ka ENAP veicis vairākas izmeklēšanas darbības iepriekš sāktajos kriminālprocesos. Šīs lietas ierosinātas par iespējamiem noziegumiem maksātnespējas procesa laikā. Tāpat policija veikusi kratīšanas. Policija izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju pagaidām nesniedz.
Krūms patlaban ir likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.
Sprūda vārds iepriekš vairākkārt izskanējis skaļos maksātnespējas procesos. Krūms viņu algojis palīdzības sniegšanai Trasta komercbankas maksātnespējas lietā.
Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.
Gan Sprūds, gan Krūms ir Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas amatpersonas - Krūms darbojas valdē, bet Sprūds ir padomes loceklis.
Patiesi, patiesi,
Kamergrauzis