"Esmu pārlecināts, ka darījums tiks apstiprināts," uzsver Montāgs-Girmess . Koalīcijas partiju nostāju pret šo darījumu viņš nekomentē, norādot, ka par Latvijas politisko dzīvi nevēlas izteikties. Problēmas esot saistītas ar politisko situāciju Latvijā. Tagad esot jāgaida valdības pozitīvs lēmums par 80 miljonu eiro finansējumu lidsabiedrībai un pēc tam novembra beigās Saeimas balsojums.Viņš vairākkārt atsaucas uz valdības pieņemto lēmumu, kas atbalsta valsts un viņa kā privātā investora ieguldījumus, un cer, ka pēc Saeimas balsojuma novembra beigās konkrētais līgums par investīciju veikšanu tiks parakstīts.Girmess norāda, ka, viņaprāt, pēc parlamenta balsojuma nākamajā dienā ir jāparaksta valdības akceptētais līgums, kurā neesot plānots veikt nekādas izmaiņas, tikai tehniskās korekcijas tulkojumā latviešu valodā.Montāgs-Girmess gan atzīst, ka gadījumā, ja arī darījums nenotiks, nekādu pretenziju pret Latvijas valdību viņam nebūšot, drīzāk problēmas būšot lidsabiedrības vadītājam Martinam Gausam un valdībai, kurai būs tālāk jādomā par airBaltic nākotni.Kā ziņots, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš iepriekš skaidroja, ka, ja netiks atbalstīts valdības akceptētais airBaltic pamatkapitāla palielināšanas plāns, tiks meklēts cits risinājums. Viņš norādīja, ka patlaban SM un airBaltic strādā pēc valdības atbalstītā plāna, tāpēc netiek izskatīta cita plāna iespēja."Neizskatām plāna B iespēju. Ja būs nepieciešamība, strādāsim citā virzienā un meklēsim plānu B vai C," piebilda Ozoliņš.Ja gadījumā valdības atbalstītais plāns netiks apstiprināts, pēc SM valsts sekretāra teiktā, būs jāpārskata faktiskās situācijas iespējamie risinājumi un jāpieprasa papildu informācija no airBaltic par to, kādā veidā kompānija var organizēt savu darbu.Tāpat Ozoliņš norādīja, ka valdības pieņemtā plāna tālāka neatbalstīšana nenozīmēs, ka Montāgs-Girmess varētu vērsties ar sankcijām. "Taču sekas var izpausties airBaltic spējā turpmāk attīstīties. Tas nozīmētu, ka jāpārskata arī kompānijas biznesa plāns," uzsvēra SM valsts sekretārs.Kā ziņots, Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.Aizdevums airBaltic 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Valsts aizdevuma izsniegšanai airBaltic tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.Savukārt patlaban koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, līdz ar to būtu jāmeklē cits situācijas risinājums.2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.
Montāgs-Girmess pārliecināts par valdībā apstiprinātā airBaltic investīciju plāna realizāciju
Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic potenciālais investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess ir pārliecināts, ka izdosies valdībā apstiprinātais aviokompānijas investīciju ieguldījumu darījums, kas paredz, ka viņš ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts aizdos 80 miljonus eiro.Intervijā aģentūrai LETA uzņēmējs runas par valdībā apstiprinātā darījuma neveiksmēm dēvē par spekulācijām, uzsverot, ka par šo darījumu esot vienojies ar satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.