Knaģis dzimis 1926.gada 14.aprīlī, divreiz izsūtīts uz Sibīriju. "Izcietis un pārdzīvojis piespriestos netaisnīgos pāri darījumus, Ilmārs atrada spēku, lai ne tikai runātu par to, bet kopā ar domubiedriem vairākkārt dotos uz Sibīriju ekspedīcijā," pauda pašvaldībā.
Knaģis organizēja latviešu izsūtījuma vietu apzināšanu, kopā ar domubiedriem atjaunoja piemiņas zīmes un uzstādīja tās dažādās latviešu nometinājumu vietās. Viņš bija viens no fonda Sibīrijas bērni dibinātājiem un Latvijas Politiski represēto organizācijas izveidotājiem, aktīvi darbojās Latvijas Politiski represēto biedrības Jēkabpils nodaļā.
Atsaucot atmiņā piedzīvoto un pārdzīvoto, vācot atmiņas un faktus, Knaģis sarakstīja grāmatas "Bij’ tādi laiki" un "Ne mēs tos laikus izdomājām".
Par nopelniem komunistiskā genocīda upuru piemiņas saglabāšanā viņš 1996.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Knaģis saņēmis arī 1991.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, bet 2013.gadā Knaģim piešķirts Jēkabpils Goda pilsoņa nosaukums par ieguldījumu komunistiskā režīma represiju izpētē un nodarījumu publiskošanā. 2016.gada janvārī Latvijas Ordeņu brālība par lielo ieguldījumu un aktīvo sabiedrisko darbu piešķīra Knaģim Goda biedra nosaukumu.
"Mēs esam pateicīgi, ka Ilmāra dzīves daļa bija Jēkabpils. Šeit bija un paliks atmiņas par viņa dzimtu, šeit dzimtas mājas un likteņupe Daugava. Tagad paliks tikai atmiņas viņa grāmatās, dokumentālajā kino un mūsu sirdīs. Noliecam galvu Ilmāra Knaģa priekšā un pateicamies par viņa nesavtīgo devumu pilsētai un Latvijai," līdzjūtībā pauž pašvaldība, izsakot dziļāko līdzjūtību Knaģa piederīgajiem, domubiedriem un draugiem.
Atvadīšanās no Knaģa, ievērojot pandēmijas laikā noteiktos drošības ierobežojumus, notiks trešdien, 16.decembrī, no plkst.12.30 Jēkabpils kapličā, izvadīšana notiks plkst.13 Jēkabpils kapsētā.