Mūžu mūžos būs dziesma

"Dariet, nevis tikai runājiet! Es izdomāju pasākumu, aicinu korus, un viss notiek. Mēs dzīvojam, mēs eksistējam, mēs dziedam. Mums skan!" ar tik vienkāršos vārdos pausto devīzi visu savu raženo, 85 gadus garo mūžu vadīja arvien darbīgais, optimistiskais mūsu koru maestro Edgars Račevskis. Viņa mūžs aprāvās 15. februārī, atstājot neatsveramu radošo mantojumu un spēcinošu iedvesmas lauku darba turpinātājiem. "Tu nemaz nevari nolaist rokas, jo tās jau ir pāri laikam, pār priedēm un dvēselēm! "Ziedu un vainagu jūrā tikko līdz vārtiem tieku…," "vārti"?! niecība Tava soļa priekšā! Meitene baltās zeķēs atkal jau nāk!" – tā viens no maestro dibinātajiem koriem, RTU vīru koris Gaudeamus un šā darba turpinātājs, kādreizējais Edgara Račevska students, diriģents Ivars Cinkuss atvadās no Latvijas kormūzikas leģendas daudzkārtējā Dziesmu svētku virsdiriģenta un vienkārši ļoti mīļa, sirsnīga cilvēka, īsta drauga.

Jaunas idejas arvien bijušas maestro Račevska garā. Viņš tās īstenoja ar īsta kurzemnieka vērienu. 1959. gadā izveidoja RTU vīru kori Gaudeamus, ar kuru strādāja līdz 1997. gadam. 1977. gadā dibināja un desmit gadus vadīja Tukuma rajona skolotāju kori Vanema, 1987. gadā izveidoja un desmitgadi saistīja ar RKMC Mazā ģilde jaukto kori Sonore, tikpat gadu veltījis arī Alūksnes Atzelei, bet 1997. gadā Rīgas Latviešu biedrībā izveidoja jaunu vīru kori, kuru vadīja līdz mūža galam. 90. gadu sākumā diriģents četrus gadus pēc kārtas pirmoreiz sarīkoja starptautisku augstskolu vīru koru konkursu Rīgā, 1988. gadā iedibināja un 28 gadus organizēja Jāzepa Vītola dziesmu dienu tradīciju Gaujienā. Turot rūpi par vīru koriem, E. Račevskis mūža pēdējā desmitgadē sāka ikgadējus vīru koru dižkoncertus dzimtajā Skrundā.  

Viņš strādājis arī par diriģentu Valsts dziesmu un deju ansamblī Sakta un Valsts akadēmiskajā korī Latvija, bijis Latvijas Nacionālās operas kora galvenais kormeistars (1994–1997), gandrīz ceturtdaļgadsimtu (1963–1987) bijis Latvijas Radio Teodora Kalniņa kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents un visu mūžu veicis arī pedagoģisko darbu – viņa kordiriģēšanas klasi J. Vītola Mūzikas akadēmijā beiguši Ivars Cinkuss, Mārtiņš Ozoliņš un Aira Birziņa, komponists un Dailes teātra muzikālais vadītājs Juris Vaivods. 

Jau no 1970. gada E. Račevskis bijis tautā iemīļota Dziesmu svētku virsdiriģenta godā un daudz devis Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku, it īpaši vīru koru, tradīcijas uzturēšanā. Viņš jau gatavojās 2023. gada Dziesmu un Deju svētkos Goda virsdiriģenta statusā diriģēt savulaik viņam un korim Gaudeamus veltīto Valtera Kaminska dziesmu Mūžu mūžos būs dziesma. Kopš 90. gadiem E. Račevskis aktīvi komponēja un bija Latvijas Komponistu savienības Goda biedrs. Maestro ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un divkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas (LMB) laureāts. "Mana dzīve pierādījusi, ka darbs – tā ir mana atpūta. Vienmēr to tā arī esmu uztvēris. Tas ir mans sirdsdarbs, ko daru ar visu sirdi, un tas dod piepildījumu," viņš atzina, 2016. gadā sumināts par mūža ieguldījumu. 

"Man ir milzīgas patiesas sēras, jo Edgars bija absolūts, mans Skolotājs ar lielo burtu. Skolotājs kopkora izpratnē. Tas, kā Edgars spēja strādāt ar ļaudīm, kuru skaits kopkorī sniedzās 15, 16 un pat 20 tūkstošos (Dziesmu svētkos 1990. gadā), man vienmēr būs etalons, kā jāmāk strādāt ar cilvēkiem. Kādreiz var šķist, ka viņa piegājieni ir apšaubāmi, bet, nonākot lielajos svētkos, saproti, ka Edgaram ir bijis kaut kāds īpašs āķis, kas vienmēr nostrādā. Viņš bija izcils jebkuras mūzikas interprets. Kā virsdiriģents varu tikai no viņa mācīties,» saka I. Cinkuss. "Man jādara viss, lai Gaudeamus turpinātu tajā spozmē, kādā Edgars to pacēla. No sirds pietrūkst Edgara."

Augustā apkampjoties Kokaru simtgades koncertā BrāliBrāli jaunajā Mežaparka estrādē, nākamo Dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags teicis: "Edgar, tev jāturas, būs jādiriģē Dziesmu svētkos!" – "Nevaru iedomāties, kurš cits tā varētu nodiriģēt Mūžu mūžos būs dziesma, ar mistiskajām žestu zīmēm, kas tā piestāv šai dziesmai," turpina R. Vanags. "Strādājot vienā frontē, mēs visu dzīvi bijām labi draugi un ļoti agri pārgājām uz "tu". Viņš bija labs, sirsnīgs draugs, un viņa jubilejas vienmēr bija riktīgas balles. Izcilākais Račevska devums ir vīru koru kustība. Ir skumji, bet atmiņas ir visgaišākās. Tas, ko viņš ir izdarījis, spīdēs un vēl ilgi rādīs gaismu mums visiem."