"Bērnu nabadzība ar katru gadu pieaug. Kopš 2008.gada ir strauji samazinājies arī bērnu materiālās nodrošinātības līmenis – ja 2008.gadā tādu bērnu, kuriem netika nodrošināts viss nepieciešamais, kas bērnam vajadzīgs veiksmīgai dzīves gaitu uzsākšanai, bija aptuveni trešā daļa (36%), tad 2010.gadā šādu bērnu bija jau nepilna puse (48,5%)," liecina LM dati.
Šāda materiālā nenodrošinātība savukārt jau vairo bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī veicina nabadzības un atstumtības pārmantošanos nākamajās paaudzēs, atzīst LM.
Vienlaikus analizējot trūcīgo personu sadalījumu pa iedzīvotāju grupām 2010.gadā, bērni ir otra lielākā grupa starp trūcīgajām personām valstī. Trūcīgo bērnu skaits 12 mēnešu periodā ir pieaudzis par pusotru reizi, attiecīgi no 39,4 tūkstošiem 2010.gada janvārī līdz 60,6 tūkstošiem jeb aptuveni 16,1% no bērnu kopskaita 2010.gada decembrī. Vienlaikus vērojama tendence pieaugt bērnu īpatsvaram, kuri dzīvo sociālajos dzīvokļos.
LM arī vērsa uzmanību, ka statistikā norādītie dati, ka vairāk kā 11 tūkst. jeb 5% bērnu vecumā no 7 līdz 8 gadiem pērn neapmeklēja skolu, galvenokārt ir neprecīzi, jo nepieciešams pilnveidot obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites sistēmu.
Tāpat turpināja samazināties bērnu skaits valstī, proti, summārais dzimstības koeficients jau ilgstoši ir zemāks par to, kāds būtu nepieciešams pilnvērtīgai paaudžu nomaiņai. 2010.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,117, bet 2009.gadā – 1,319.
Kā pozitīva tendence vērojama adoptēto bērnu skaita palielināšanās. Pērn kopumā Latvijā tika adoptēti 128 bērni, kas pēdējo desmit gadu laikā ir rekordliels skaits.
Kopumā bērnu traumatisms saglabājies samērā augstā līmenī. Palielinājies ir tieši ar ceļu satiksmes negadījumiem saistīto traumu skaits. 2010.gadā, salīdzinājumā ar 2009.gada attiecīgo laika periodu, valstī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ievainoti bērni, ir palielinājies, kopumā ievainoti 1245 bērni.
Ierobežotā valsts finansējuma dēļ arī daudzu aktivitāšu īstenošana tika pārtraukta vai to apjomi tika samazināti proporcionāli pieejamā finansējuma samazinājumam. Budžeta sabalansēšanas pasākumi ietekmēja gan finansiālā atbalsta pasākumus - sociālos pabalstus un citu materiālo atbalstu, gan ģimenēm, kuras aprūpē bērnus, pieejamos pakalpojumus.