Biedrība "Zemnieku saeima" pauž satraukumu par Eiropas Komisijas (EK) nākamā ES daudzgadu budžeta piedāvājumu, jo tas paredz, ka Latvijas lauksaimnieki no 2028. gada potenciāli saņems vēl mazāku tiešmaksājumu apmēru nekā pašlaik - vien 74% no ES vidējiem maksājumiem, kas būtu zemākais apmērs visā ES.
"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka šāds piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem ir kategoriski nepieņemams. Viņa uzsver, ka tas nevis samazinās atšķirības, bet palielinās plaisu starp Latvijas un citu valstu lauksaimniekiem vēl vairāk.
"Kamēr citas valstis investē savā attīstībā, Latvijas lauksaimniecība atkal tiek nostādīta pēdējā vietā Eiropā, kur gadu no gada jācīnās par izdzīvošanu. Uzskatām, ka Latvijas valstij ir jāiestājas par savu lauksaimnieku interesēm, uzstājot uz pilnīgu tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Tas palīdzētu ne tikai valsts ekonomikai, bet ilgtermiņā padarītu vietējo pārtiku krietni lētāku," pauž Dzelzkalēja-Burmistre.
Biedrība "Zemnieku saeima", tiekoties ar Valsts prezidenta padomnieci ekonomikas jautājumos Irēnu Emīliju Didrihsoni un skaidrojot situāciju, aicināja nepieļaut EK vienotā fonda politikas īstenošanu un, aizstāvot pašmāju lauksaimnieku intereses, iestājās pret EK vienotā fonda pieeju. Biedrība uzsver, ka tā vietā ir nepieciešams panākt, lai kopējā Eiropas lauksaimniecības politika arī turpmāk būtu atsevišķa politika ar atsevišķu ES līmenī noteiktu budžetu un budžeta sadalījumu katrai dalībvalstij, ņemot vērā tiešmaksājumu izlīdzināšanas nepieciešamību.
Latvijas lauksaimnieki kā minimāli pieņemamu kompromisu nākamajam daudzgadu periodam ir izvirzījuši budžetu, kurā tiek nodrošināti vismaz 90% no ES vidējā lauksaimniecības atbalsta maksājuma apmēra. Lai nodrošinātu šāda līmeņa sasniegšanu, papildus pašreiz EK iezīmētajiem minimālajiem 2,6 miljardiem eiro, kas nākamajā 2028.-2034. gada plānošanas periodā Latvijai jāatvēl lauksaimniecībai, nepieciešams vēl vismaz viens miljards eiro.
Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka budžeta sarunas pašlaik vēl ir agrīnā posmā, un tas dod iespēju konstruktīvā dialogā panākt taisnīgāku attieksmi pret Latvijas lauksaimniekiem. Viņa pauž pārliecību, ka, sadarbojoties ar valdību un Eiropas partneriem, iespējams nodrošināt godīgus nosacījumus un papildu finansējumu tiešmaksājumu izlīdzināšanai.
"Zemnieku saeima" uzsver, ka lauksaimniecība nav tikai ekonomikas nozare - tā ir stratēģiska infrastruktūra, kas nodrošina pārtikas pieejamību, iedzīvotāju apgādi un valsts, tostarp ES, noturību krīzēs. Biedrība norāda, ka to uzsver ne tikai Latvija, bet arī starptautiskas organizācijas un Eiropas līmeņa nozares struktūras.
"Pārtikas ražošana vienmēr ir bijusi drošības jautājums. Krīzes situācijās pārtika var kļūt par ietekmes instrumentu, un Latvija nevar atļauties būt atkarīga tikai no citu valstu labvēlības," uzsver Dzelzkalēja-Burmistre.
Kā norāda "Zemnieku saeima", 18. decembrī Briselē plānota līdz šim lielākā lauksaimnieku protesta akcija, pulcējot vairāk nekā 10 000 zemnieku no visām 27 ES dalībvalstīm. Protesta akcijas rīkotāji - Eiropas līmeņa lauksaimnieku un kooperatīvu organizācija "Copa-Cogeca" - norāda, ka EK piedāvājums apdraud Eiropas pārtikas drošību, noniecina lauksaimniecību kā stratēģisku nozari, palielina atkarību no nestabilajiem trešo valstu tirgiem un ir pretrunā ar ES pašas deklarēto mērķi nodrošināt noturīgas un konkurētspējīgas saimniecības.
Šī iemesla dēļ "Copa-Cogeca" pieprasa dalībvalstīm un ES institūcijām nekavējoties mainīt EK virzīto pieeju un saglabāt kopējo lauksaimniecības politiku kā spēcīgu un stabilu politiku ar adekvātu finansējumu, kas ļauj Eiropai saglabāt savu pārtikas ražošanas kapacitāti un drošību.