Lauksaimnieku protestu akcija Rīgā plānota arī rudenī, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
2023.gadā Latvijas lauksaimniecības nozaru saražotais apjoms vai izlaides vērtība ir samazinājusies par 22%, savukārt augkopības nozarē līdz pat 37%. Galvenie iemesli saražotā apjoma kritumam ir nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstās ražošanas un audzēšanas izmaksas, nesamērīga konkurence ar citu valstu produkciju, kā arī pārmērīgas kontrolējošo institūciju prasības.
Vaicāti, kādai produktu izcelsmei viņi dod priekšroku, 45% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka izvēlas vietējos produktus, liecina biedrības Zemnieku saeima īstenotās aptaujas dati. Ar mērķi popularizēt lauksaimniecības nozari un tās saražoto produktu daudzveidību, biedrība uzsāk informatīvo kampaņu Mūsu zemes spēks, ko līdzfinansē Zemkopības ministrija.
Ir pazudusi komunikācija starp Zemkopības ministriju (ZM) un pašiem lauksaimniekiem, ceturtdien lauksaimnieku ārkārtas sapulcē sacīja Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Līdz šim Latvijā ir nokulti kopumā mazāk nekā 20% graudaugu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam Rīta panorāma sacīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Pirmdienas, 7.augusta, vētra Latvijas lauksaimniecības kultūrām varētu būt nodarījusi postījumus vairāku desmitu tūkstošu hektāru platībā, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Ziemāju kultūraugiem ražas samazinājums prognozējams līdz pat 50% apmērā, savukārt vasarāju sējumiem atsevišķos reģionos ražas zudums var sasniegt pat 90%, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.