Kā liecina Ministru kabineta sēdes darba kārtība, jautājums tiks skatīts slēgtajā daļā.
Savukārt protokollēmuma projektā norādīts, ka nepieciešams pieņemt nacionālu lēmumu par projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" īstenošanas tālāku virzību, jo pastāv risks zaudēt projektam paredzēto ES fondu finansējumu 347 miljonu apmērā, ja līdz 2016.gada beigām lielā projekta iesniegums netiks iesniegts Eiropas Komisijā.
Kā ziņots, dzelzceļa elektrifikācijas projekta ekonomiskais pamatojums joprojām tiek vērtēts un analīzi paredzēts beigt septembra beigās. LDz jau iepriekš uzsvēris, ka plānotā sadarbība ar Baltkrieviju tranzīta kravu piesaistē dzelzceļu tīklu elektrifikācija būs viens no būtiskiem soļiem šīs sadarbības attīstīšanā. Izskatītas gan tiekot vairākas elektrifikācijas realizācijas alternatīvas, par kurām gala lēmums tomēr būs jāpieņem valdībā.
Iepriekš, maija sākumā, ostu padomes sēdē tās dalībnieki apšaubīja LDz ieplānotā dzelzceļa elektrifikācijas projekta lietderību, secinot, ka, pirms lemt par tā īstenošanu, vispirms ir jāiepazīstas ar tā sociālekonomisko izvērtējumu.
LDz pārstāvis Ģirts Bramans skaidroja, ka šī projekta izmaksas ir 465 miljoni eiro un no Eiropas Savienības fondiem varētu piesaistīt 345 miljonus eiro. Viņš arī uzsvēra, ka līdzšinējās elektrificētās līnijas savu laiku ir nokalpojušas un to atjaunošanai tāpat būs nepieciešami 260 miljoni eiro. Esošo kontakttīklu stāvoklis esot tāds, ka bez to atjaunošanas neiztikt. Viņš tāpat uzsvēra, ka šī projekta realizācija ir iekļauta arī Transporta attīstības pamatnostādnēs.
Elektrifikācijas projekts paredz esošo publisko stratēģiskas nozīmes dzelzceļa līniju elektrifikāciju. Plānots nodrošināt 25,0 kilovoltu (kV) maiņstrāvas elektrifikācijas sistēmu dzelzceļa līnijās Ventspils-Tukums 2, Tukums 2-Jelgava, Jelgava-Krustpils, Rīga-Jelgava, Rīga-Sloka-Tukums 2, Krustpils-Daugavpils, Krustpils-Rēzekne 2, Rīga-Skulte, Rīga-Krustpils un Rēzekne-Daugavpils.