Jauno pedagogu darba samaksas modeli Programma skolā plāno ieviest no 1. septembra, un patlaban tas nodots pašvaldībām testēšanai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ka tas būs taisnīgāks un vienlīdzīgāks nekā iepriekšējais "nauda seko skolēnam", jo nebūs atkarīgs no individuāla skolēna, bet no optimālā bērnu skaita klasē.
Lai saņemtu mērķdotāciju, būs jāievēro kvantitatīvie kritēriji. Ja pašvaldība vēlēsies uzturēt skolu ar mazāku bērnu skaitu, nekā noteikts, tai būs jārēķinās ar līdzfinansējumu, un tas nozīmē, ka vietvarām nāksies izvērtēt savas iespējas uzturēt mazās skolas vai arī tās reorganizēt. IZM līdz februāra beigām gaida pašvaldību skolu tīkla sakārtošanas plānus.
Naudu pārdalīt nevarēs
"Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa Programma skolā mērķis – lai katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņemtu finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. Tāda pieeja nodrošinās gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu pedagogu atalgojumu, sabalansētas slodzes un labus darba apstākļus, veicinot arī skolas autonomiju un augstāku izglītības kvalitāti," preses konferencē teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Viņa sagaida, ka visās pašvaldībās jaunais modelis tiks ieviests no nākamā mācību gada un ka tās pieņems atbildīgus lēmumus attiecībā uz skolām, kas noteiktos kritērijus neizpildīs. Ministre uzsvēra, ka, optimizējot izglītības iestāžu tīklu, svarīga ir pašvaldību komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot savu redzējumu. Pretējā gadījumā sagaidāma iedzīvotāju neapmierinātība un lielāka vai mazāka pretreakcija.
IZM norāda, ka turpmāk pašvaldības valsts mērķdotāciju starp skolām vairs nevarēs pārdalīt. Ja vietvara kā skolas dibinātājs gribēs uzturēt izglītības iestādi, kas neatbilst valsts noteiktiem ilgtspējīgas skolas kritērijiem, tai nāksies nodrošināt proporcionālu līdzfinansējumu. IZM gan pieļauj pamatskolas posmā kvantitatīvās novirzes 25% apmērā, bet vidusskolā – ne vairāk kā 10%. Pamatskolā pat tad, ja šīs prasības nebūs ievērotas, valsts vēl piešķirs daļu finansējuma, taču vidusskolas posmā pašvaldības tādā gadījumā nesaņems ne centa.
Optimālā klase
Mērķdotācijas aprēķina pamatā ir klase, un tas skolām ļaus saņemt pilnu programmas īstenošanai vajadzīgo līdzekļu apjomu neatkarīgi no tā, vai klasē ir, piemēram, 20 vai 23 bērni.
Klašu lielumu dalīs trīs blokos: mazas – līdz 16 izglītojamiem, vidējas – 17 līdz 24, lielās – vairāk nekā 25 skolēnu. Klases varēs dalīt paralēlklasēs, ja 1.–6. klašu grupā skolēnu skaits pārsniedz 26 un 7.–12. klašu grupā – 30. Ja skolēnu skaits kādā klašu posmā samazināsies un neatbildīs kritērijiem, klases būs jāapvieno, izņemot, ja ir ierobežojumi, saistīti ar mācību telpu kapacitāti un/vai normatīvajos aktos noteikto higiēnas prasību ierobežojumiem. Maksimālo skolēnu skaitu klasē nav iecerēts noteikt, taču IZM uzraudzīs dalīšanu paralēlklasēs, lai izvairītos no tā, ka tās tiek veidotas papildu finansējuma piesaistei.
Jaunais modelis paredz klašu dalīšanu grupās atsevišķos priekšmetos, kur tas ir būtiski kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai. Vai un kuros priekšmetos to darīt, būs izglītības iestādes pārziņā.
Vairāk atbalsta personālam
Modelis paredz būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, kā arī paredzēts finansējums tādiem pasākumiem, kas līdz šim nav finansēti no valsts budžeta, piemēram, sociālais pedagogs un karjeras konsultants. Atbalsta personāla – pedagoga palīga, sociālā pedagoga, speciālā pedagoga, logopēda, bibliotekāra, psihologa, karjeras konsultanta – likmju skaitu IZM piedāvā aprēķināt, ņemot vērā skolēnu skaitu izglītības iestādē, papildus nosakot klašu posmus, kuros atbalsta personāls vajadzīgs. Šo darbinieku nominālo atalgojumu noteiks, par pamatu ņemot zemāko darba stundas likmi ar 10% palielinājumu.
Paredzēts, ka 1.–3. klasē apmaksās vienu pedagoga palīgu uz 60 skolēniem, ja atbalstāmo skaits klasē pārsniedz 10, stiprinot šā speciālista lomu, lai jau mācību sākumposmā skolēni, kuriem grūtības mācībās, saņemtu savlaicīgu palīdzību, vienlaikus nekavējot kopējā mācību procesa norisi klasē.
Logopēdam paredzēta viena likme uz 300 skolēniem, bet speciālajam pedagogam, sociālajam pedagogam, psihologam un bibliotekāram – viena likme uz 600. Savukārt bibliotekāriem minimālo likmi izglītības iestādē noteiks 0,2, maksimālo – 2. Karjeras konsultanta un skolēnu proporcija būtu 1 uz 1000.
Algas administrācijai
Arī administrācijas atalgojums varētu būt atkarīgs no skolēnu skaita izglītības iestādē. To plānots aprēķināt, piemērojot koeficientus skolotāja nominālai bruto mēneša darba algai par likmi un koriģējot to uz slodzi ar 40 stundu darba nedēļu.
Direktora vietnieku un metodiķa darba alga tiktu noteikta 85% apmērā no direktora algas. Vienlaikus varētu būt izņēmumi attiecībā uz izglītības iestādēm ar skolēnu skaitu, kas mazāks par simt, tur direktora vietnieku un metodiķa darba algas koeficients tiktu pielīdzināts skolotāju darba algai par likmi un būtu 87% no direktora algas. Izglītības iestādēs, kur bez vispārējās pamata un vidējās izglītības programmām īsteno arī pirmsskolas programmu, aprēķinot administrācijas algu fondu, ņems vērā kopējo skolēnu skaitu izglītības iestādē.
Skolu direktoru darba samaksai paredzētos līdzekļus saņems pašvaldība, bet pārējās administrācijas algu fonds varētu tikt novirzīts uz izglītības iestādi. Pašvaldības saņems un pārdalīs arī atbalsta personāla finansējumu.
Tiek solīts arī papildu finansējums katrai izglītības iestādei 2% apmērā no kopējā aprēķinātā algu fonda piemaksām pedagogiem individuālās pieejas nodrošināšanai skolēniem, vērtējot profesionālās darbības kvalitāti, kā arī citiem atbalsta pasākumiem.
Savukārt par vispārējās vidējās izglītības programmu kvalitatīvu īstenošanu izglītības iestādes varētu saņemt papildu 10% snieguma finansējumu no aprēķinātā pedagogu algu fonda. Sākotnēji to plānots piešķirt valsts ģimnāzijām, neizslēdzot, ka ar laiku uz to varētu pretendēt jebkura izglītības iestāde.
Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.