Ziemeļblāzmā aprīļa sākumā trīs dienas notika vēl nebijuša mēroga NATO sanāksme Allied Reach 2016. Tā pulcēja 250 dalībniekus – NATO komandstruktūru militāros līderus, drošības ekspertus, tostarp 63 NATO ģenerāļus. Viņu vidū NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Petrs Pavels, NATO Transformācijas pavēlniecības komandieris ģenerālis Denis Mersjē, NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina. Tāds seminārs noris reizi divos gados katrreiz citā NATO valstī. Vietējos iedzīvotājus klubam Ziemeļblāzma tuvumā nelaida. Tādēļ vēl jo lielāks bija Militāro policistu izbrīns, kad virs Ziemeļblāzmas pacēlās drons, kas sanāksmi filmēja. Armija izsauca Drošības policiju (DP).
"Tad, kad notika šis NATO pasākums kultūras pilī Ziemeļblāzma, manuprāt, 12.aprīlī, tad mēs saņēmām informāciju no Militārās policijas, ka ir identificēta viena persona, kura veic, iespējams, nesankcionētu filmēšanu un fotografēšanu, izmantojot bezpilota lidaparātu Ziemeļblāzmas apkārtnē. Un lūdza mūsu atbalstu informācijas pārbaudē. Mēs pieslēdzāmies, noskaidrojām šo personu, pārbaudījām šīs personas uzņemto materiālu un faktiski konstatējām, ka nav pamata uzsākt kriminālprocesu. Kriminālprocess tur nav uzsākts, izmeklēšana krimināllietā netiek veikta," raidījumam norādīja DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis.
Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) Nekā personīga uzzināja, ka šis ir tikai viens no daudziem pēdējā laika incidentiem virs armijas objektiem. Jūras spēku mācību laikā drons ar filmēšanas aparatūru pārlidojis Latvijas armijas karakuģi Liepājā. Droni manīti arī virs Latvijas armijas bāzēm.
Vai Krievija, vai ir ziņas, ka viņa cenšas izmantot cilvēkus šeit, kam ir šādas ierīces? Nu uz šo brīdi man tādas informācijas nav, bet mums ir bijuši dažādi gadījumi, es esmu uzdevis noskaidrot, pētām šo situāciju, dienesti man ziņos tuvākajā laikā arī par tām lietām, kas ir, kurās ir bijušas kaut kādas aizdomas, kas varētu tā būt, tādēļ šobrīd man tādas informācijas nav, bet, protams, ka aktivitātes visu laiku notiek," stāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Svešie droni armijai rada galvassāpes divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, likums liedz tos notriekt pat virs militāriem objektiem. Otrkārt, līdzīgi kā gadījumā virs Ziemeļblāzmas, aizturot drona īpašnieku, ir grūti pierādīt, ka cilvēks spiego. Ja apgalvo, ka palaist dronus virs militārajiem objektiem ir viņa vaļasprieks, tad armijai nav pamata neticēt.
Šobrīd Aizsardzības ministrija Saeimā iesniegusi grozījumus Aviācijas likumā, kas paredz ļaut tai notriekt lidojošus objektus virs militārajām bāzēm, to apkārtnē, virs karakuģiem, gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi norobežotajās zonās, kā arī ja bezpilota lidaparāts rada draudus personām, kuras apsargā bruņotie spēki. Grozījumus atbalsta arī dronu īpašnieku organizācija.
"Ir jāizšķir, ir militārie droni, bet šobrīd civilie droni paliek arvien tehnoloģiski spējīgāki, cilvēki var iegādāties ar ļoti augstām izšķirtspējas kamerām un izlūkošanas darbiem, protams, var izmantot arī civilos dronus," skaidroja Attālināti pilotējamu Aviācijas sistēmu asociācijā.
Ukrainas pieredze liecina, ka Krievija dronus ukraiņu pozīciju izlūkošanai izmanto ikdienā. Pie Mariopoles ukraiņi ir vairākkārt notriekuši bezpilota lidaparātus, kas no gaisa filmējuši Ukrainas teritoriju. Saeimas Nacionālās Drošības komisijas vadītājas biedrs Kārlis Seržants uzskata, ka pienācis laiks stingrāk ierobežot dronu lietošanu.
"Ir jāierobežo frekvences, kurās droni darbojas. jo ir tā, ka daļēji šīs frekvences var pārklāties gan ar civiliem, gan militāriem dažādiem pasākumiem. Otrkārt, tiks ierobežotas to palaišanas un nosēšanās vietas, tas ir attiecas arī uz kritiskās infrastruktūras objektiem, jo burtiski pēdējā gada laikā ir būtiski 3 - 4 gadījumi, kad droni ir reāli izraisījuši tuvu avārijas situācijai stāvokli, kas ir lidostā. pat bijis tā, ka četrām lidmašīnām bijis jākoriģē nosēšanās tajā situācijā," norāda Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētājas biedrs Kārlis Seržants (ZZS).