Eiropas Komisijas (EK) Inovāciju reģionālās dimensijas nodaļas vadītājs Dimitrijs Korpaks kā iemeslu min zemo nodarbinātību augsto zinātnes tehnoloģiju jomās - Eiropas Savienībā (ES) šis rādītājs ir vien 2,7%, ko lielā mērā "izvelk" Vācija, Lielbritānija, Francija un Skandināvija. Savukārt Baltijas reģionam vēl ir kur augt, un to apliecina daudzi rādītāji.Lai attīstību veicinātu, konferencē Briselē Kāpnes uz izcilību. Baltijas valstu piemērs satikās visu triju Baltijas valstu zinātnes organizāciju pārstāvji.Līdz šim trijām kaimiņvalstīm ilgtermiņā apvienot savas stiprās puses zinātnē nav izdevies, un pat ja mēģinājumi bijuši, tad šaurās jomās. Tas tāpēc, ka Igaunija arvien lūkojusies Skandināvijas virzienā, bet Lietuva koncentrējusies uz savu tā saucamo zinātnes ieleju attīstīšanu, ar kurām tās augstākās amatpersonas ļoti lepojas un, iespējams, pamatoti - piecos lielākajos centros, kas specializējas atšķirīgās zinātnes jomās, nodarbināti vairāk nekā divi tūkstoši pētnieku. Lielākajā no tiem - fizikas un tehnoloģiju zinātnes centrā Saullēkta ieleja - Lietuva investējusi 102 miljonus eiro. Pārējiem - vidēji 50 miljonus eiro katram.Kopumā sešu gadu laikā lietuvieši īstenojuši 23 zinātnes infrastruktūras projektus, 14 no kuriem finansējusi viņu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet deviņus - Lietuvas Ekonomikas ministrija (EM). Arī Igaunijā pētniecības atbalstā iesaistījušās vairākas ministrijas. Savukārt Latvijā visu zinātnes nozaru aizgādniece ir IZM, izņēmums ir vien inovāciju joma, kas kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru atrodas EM pārziņā. Tomēr, kā atklāj IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktore Agrita Kiopa, gada laikā tikšot panākts, lai naudu savai jomai atbilstošajām zinātnes nozarēm atvēl arī pārējās ministrijas.Lai gan pētniecības nozare allaž bijuši salīdzinoši atkarīga no ierēdņu devības, zinātnieki atzīst, ka nav pareizi valsti uzlūkot kā zinātnes ģenerālsponsoru. Kauņas Tehnoloģiju universitātes pētniecības prorektore Asta Pundziene uzskata, ka zinātne jābalsta tiltiem starp valsti un uzņēmējiem, kā arī mentoru tīkliem. Arī Latvijas Universitātes Zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks panākumu atslēgu saskata zinātnes nozares sadarbībā ar privāto sektoru un valsts iestādēm, kā arī pētniecības infrastruktūras uzlabošanā un lielāka finansējuma novirzīšanā doktorantūras studentiem. Savukārt Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Pētniecības politikas departamenta vadītājs Indreks Reimands norāda - pētniecības atbalstam jābūt pārdomātam un nedrīkst pieļaut, ka līdzekļus saņem viduvējības.Taču par viduvējību šobrīd var uzskatīt pašu Baltijas reģionu, turklāt katra valsts atrodas atšķirīgā stadijā - sākot no zinātnes finansējuma un beidzot ar panākumiem starptautiskos projektos un publikāciju skaitu aprindās atzītos izdevumos. Pēdējie dati rāda, ka zinātnes nozarei atvēlētā summa Igaunijā līdzvērtīga 1,5% no iekšzemes kopprodukta, Lietuvā - 0,92%, bet Latvijā - 0,50%. Salīdzinājumam - Somijā šis rādītājs sasniedz 3,9%. Salīdzinoši zema Baltijas valstu līdzdalība ir, piemēram, EK iniciētajā Septītā ietvara programmā, kas dāsni finansē dažādus starptautiskus Eiropas mēroga pētniecības projektus. Igaunija sešu gadu laikā atbalstu pacentusies saņemt 367 projektiem, Lietuva - 265, bet Latvija - vien 194, starp visām ES valstīm dalot attiecīgi 12., 16. un 22. pozīciju.
Iespējams, likumsakarīgi, ka atšķirīgas pozīcijas katra Baltijas
valsts ieņem arī jaunākajā EK veidotajā Inovācijas savienības
rezultātu pārskatā - Igaunija gozējas to valstu sarakstā, kas seko
inovāciju līderēm - Zviedrijai, Vācijai, Dānijai un Somijai.
Lietuva rindojas starp mērenas inovācijas valstīm, bet Latvija kopā
ar Rumāniju, Bulgāriju un Poliju iegrupēta pieticīgu inovācijas
valstu kategorijā.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena otrdien, 8.oktobrī!