Nav skaidrs, vai Prudentia saņems miljonu par investora piesaisti airBaltic

Matīss jau iepriekš norādīja, ka konkrētā investora piesaisti nav veikusi Prudentia. Citādās domās ir pats finanšu konsultants. "Protams, tie esam mēs, kas šo investoru atrada. Visos šajos četros gados tie bijām mēs, kas to lielo darbu izdarīja, un tas ir rezultējies ar konkrētu piedāvājumu. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem mums pienākas komisija," kategorisks ir Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Uz iebildumiem viņš atbild strikti: "Lai Matīsa kungs skaidro saviem vēlētājiem savas darbības pats. Mēs esam profesionālu investīciju banka, mēs ar šo investoru esam parakstījuši visāda veida dokumentus, mēs esam nodrošinājuši un asistējuši arī padziļinātās izpētes procesu."

Arī aviācijas nozares eksperta Tāļa Linkaita teiktais liek domāt, ka valdībai nemaz tik viegli neizdosies izvairīties no atlīdzības izmaksas. "Atcelts ir tikai valdības pilnvarojums, bet ne uz pilnvarojuma pamata noslēgtais līgums starp Prudentia un airBaltic," viņš norāda. Tas gan liek uzdot jautājumu, kāda vispār bija jēga valdības rīcībai, kad tā septembrī atteicās no konsultanta pakalpojumiem.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš Dienai nezināja komentēt jautājumu par iespējamo atlīdzību: "Kompānijas tiesības saņemt jebkāda veida atlīdzību ir definētas noteiktā līgumā. Satiksmes ministrijai ar attiecīgo kompāniju šāda līguma nav. Ir doma, ka šis līgums ir noslēgts airBaltic ar Prudentia. Kādus nosacījumus satur šis līgums, jāprasa pašai kompānijai."

AirBaltic pārstāvis Jānis Vanags gan aicina sazināties ar akcionāru SM. Beigās gan viņš teic: "Jebkurā gadījumā tā ir konfidenciāla informācija, un es ar to nevaru dalīties."

Saskaņā ar teju piecus gadus veco pakalpojumu līgumu starp SM un Prudentia Advisors, kas vēl aizvien ir konfidenciāls, bet ar ko Diena ir iepazinusies, konsultantiem pienāktos divus procentus liela "veiksmes atlīdzība no valsts faktiski saņemtajiem finanšu līdzekļiem, ja investoram tiek pārdotas daļa vai visas valstij piederošo airBaltic akciju". Savukārt sagatavotā vienošanās ar vācu investoru paredz, ka 52 miljonu investīcijas, ko paredzēts kapitalizēt 20% airBaltic akciju, faktiski nāk kopā ar apņemšanos tās ieguldīt vairākās Krievijā ražotajās Sukhoi Superjet lidmašīnās.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets otrdienas vakarā aiz slēgtām durvīm brīdinājuši par riskiem, kas saistīti gan ar investora finanšu kapacitāti, gan saikni ar Krieviju, un investīciju izcelsmi, Dienai apstiprinājuši vairāki ministri. Tāpēc visilgāk par lēmumu kritiski diskutējuši aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). Tomēr pēc sākotnējām šaubām Straujumas valdība starp trim Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajiem risinājumiem airBaltic finanšu problēmu risināšanai tomēr izšķīrās par vienošanos ar vācu investoru.

Kāpēc valdība tik izšķirīgu lēmumu pieņēma sasteigti, apspriežoties teju līdz pusnaktij? AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ministrus informējis, ka pusnaktī beidzas vācu investora piedāvājuma termiņš. Tas, ka Montāga-Girmesa interese par vienošanos ar airBaltic mazinājusies, esot saistīts ar Sukhoi Superjet pirms dažām nedēļām noslēgto 900 miljonu eiro vērto līgumu ar Īrijas lidsabiedrību CityJet par vairāku Krievijā ražoto lidmašīnu piegādi, tādējādi jau sasniedzot mērķi par ieiešanu Eiropas tirgū.