Par asociācijas vadītāju ir apstiprināta tiesību eksperte Baiba Fromane, kurai ir ilgstoša darba pieredze finanšu sektorā. "Nebanku kreditēšanas nozare pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies. Ir virkne jautājumu, kas nav risināti valstiskā līmenī. Tāpēc nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē ekonomikas ministra Daniela Pavļuta aizsākto diskusiju par uzņēmējdarbības vides regulējumu, īpaši skatot jautājumu par nebanku kredītdevēju likumiskajām iespējām izvērtēt iedzīvotāju patieso maksātspēju. Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka patlaban gan mediju telpā, gan politiskajā līmenī tiek izmantoti kļūdaini dati, kas rada nepareizu priekšstatu par akūti risināmajiem problēmjautājumiem,” norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane.
Piektdien, 1.februārī, plkst.12 LNKA rīko preses konferenci, kura notiks asociācijas telpās Rīgā, Vaļņu ielā 5/1, 2.stāvā. Preses konferences laikā tiks prezentēti dati par nozares darbību, kā arī asociācijas vadība definēs problēmjautājumus, kas Ekonomikas ministrijai būtu jārisina steidzamības kārtā. Apliecinot nebanku kredītdevēju atbildīgu pieeju biznesa praksei, pasākuma laikā asociācijas biedri parakstīs Labas prakses standartu, kura mērķis ir nodrošināt papildu aizsardzības un paredzamas sadarbības noteikumus patērētājiem.
Labas prakses standartā ir ietvertas godīgas komercprakses vadlīnijas un profesionālās rūpības kritēriji, kas atbilst nebanku kreditēšanas jomā vispāratzītai godīgai tirgus praksei un labas ticības un atbildīgas kreditēšanas principiem.
"Pieprasījums pēc nebanku kredītiem ir bijis un vienmēr būs. Patlaban mūsu kopīgais uzdevums ar valsti ir radīt samērīgu tiesisko regulējumu, kas nerada riskus nozarei ieiet atpakaļ pelēkajā zonā. Tāpēc ir svarīgi, lai jautājums priekšvēlēšanu gaisotnē netiktu sasteigts, bet gan risināts pēc būtības, analizējot problēmu cēloņus," atzīst Fromane.
LNKA apvieno 12 nebanku kredītdevējus, pārstāvot uzņēmumus, kuriem ir 80% no kopējās nozares tirgus daļas. LNKA misija ir veidot uzticamu, sociāli atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu kreditēšanas praksi, ko pozitīvi novērtē patērētāji un valsts reglamentējošās institūcijas, vienlaikus respektējot nebanku finanšu risinājumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.