2015.gadā pret tuberkulozi vakcinēti 93,9% jaundzimušo, kas ir par 1,9 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr tas ir mazāk nekā 2013. un 2012.gadā, kad attiecīgi pret tuberkulozi Latvijā bija vakcinēti 94,2% un 94,3% jaundzimušo.
12 mēnešu vecumā pret B hepatītu 2015.gadā Latvijā bija vakcinēti 94,4% bērnu, kas ir par 2,1 procentpunktu vairāk nekā 2014.gadā. Kopumā pret šo infekcijas slimību vakcinēto bērnu īpatsvars gados ir tikai audzis.
Līdzīgi arī poti pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu 2015.gadā Latvijā bija saņēmuši 94,9% gadu veci bērni, kas ir par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Arī imunizācijas līmenis pret šo infekciju kopumā pēdējo gadu laikā ir audzis.
Arī pirmo poti pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu 2015.gadā bija saņēmuši 96% bērnu divu gadu vecumā, kas ir par 1,1 procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt otro poti pret šīm slimībām septiņu gadu vecumā 2015.gadā bija saņēmuši 92% bērnu, bet 2014.gadā - 88,5% bērnu.
Arī imunizācijas līmenis pret vējbakām ir nedaudz audzis. Ja 2014.gadā pret šo infekcijas slimību bija vakcinēti 85,2% bērnu divu gadu vecumā, tad 2015.gadā - 85,6%.
Nedaudz gan sarucis pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju vakcinēto meiteņu skaits. Šī pote jāsaņem 12 gadu vecumā un 2015.gadā pret šo infekciju bija vakcinētas 49,4% meitenes, kamēr 2014.gadā - 50,2% meiteņu. Kopumā 2015.gada vakcinācijas aptvere pret šo infekciju ir mazākā pēdējo piecu gadu laikā.
Savukārt sesto poti 14 gadu vecumā pret difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu bija saņēmuši 91% bērnu, kas ir par 4,5 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā.