Viņš sacīja, ka tikai pašas ST kompetencē ir jautājums gan par atbalsta došanu kriminālvajāšanai gan arī par iespējamo Muižnieces atbrīvošanu no amata. Lai gan viņa šobrīd ir atstatīta no amata, ST likums paredz, ka tiesnesi no amata var atbrīvot par necienīgu rīcību.
Lai gan ST jālemj par piekrišanas došanu kriminālvajāšanai, tomēr, atsakoties šādu piekrišanu dot, konstitucionālā tiesa sevi pilnībā diskreditētu, uzskata Endziņš.
Ja ST dos piekrišanu Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai, tad par šo lēmumu tiks informēts procesa virzītājs, kurš tad arī lems par tālāko lietas virzību uz tiesu. Tā kā neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr viņa vainu nav atzinusi tiesa, tad pati Muižniece tālākā procesa gaitā būs atstatīta no amata pienākumiem un līdz galīgajam spriedumam krimināllietā viņa ST darbībā nevarēs piedalīties.
ST šādā gadījumā ilgu laiku nāktos strādāt nepilnā tiesnešu sastāvā, atzina Endziņš, atgādinot, ka, piemēram, Tautas partijas (TP) finanšu līdzekļu pārtēriņa lietā līdz galīgajam spriedumam paspēts ievēlēt jau trešo Saeimu. Līdz ar to pašas ST interesēs būtu šo situāciju pašai pēc iespējas ātrāk atrisināt.
Loģiskākais šajā situācijā Endziņa vērtējumā būtu, ja Muižniece tiesneses amatu atstātu pati.
ST likums noteic, ka ST tiesnesis pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās var atstāt amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot ST.
Jau ziņots, ka ST 10.oktobrī, plkst.12 sasaukusi sēdi, lai skatītu Ģenerālprokuratūras ierosinājumu dot piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret konstitucionālās tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci.
Saskaņā ar ST likumu lēmuma pieņemšanai par ST tiesneša izdošanu kriminālvajāšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums. Ja ST ir piekritusi kriminālvajāšanas sākšanai pret ST tiesnesi, šā tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta.
ST likums arī noteic, ka ST tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.
Ņemot vērā līdzšinējo ST praksi, ka lēmumi pirms to pieņemšanas netiek komentēti, pati Muižniece līdz ST sēdei atturējās izteikties par prokuratūras ierosinājumu.
Kā vēstīts, 4.oktobrī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ņemot vērā tiesneša kriminālprocesuālo imunitāti, kas noteikta Kriminālprocesa likuma 120.panta 2.daļā un Satversmes tiesas likuma 35.panta 1.daļā, procesa virzītāja ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci nosūtīja Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam virzīšanai izskatīšanai pēc piekritības Saeimā atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 23.panta 1.daļas 3.punktā noteiktajai kārtībai, kā arī ST priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim izskatīšanai atbilstoši Satversmes tiesas likuma 35.panta 1.daļā noteiktajai kārtībai.
Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne, kriminālprocesu pret Muižnieci šā gada 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kriminālprocess pret Muižnieci tika sākts pēc Krimināllikuma 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).
Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.
Par Muižnieces iespējamiem pārkāpumiem 23.februārī speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Loskutovs.
Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Satversmes tiesa jūnijā apturēja tiesneses Muižnieces pilnvaras līdz nākamajam kriminālprocesa virzītāja lēmumam attiecībā uz viņu. Ierosinājumu apturēt viņas pilnvaras izteica pati Muižniece.
Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām.