Nemiro ierosinās disciplinārlietu pret Eglīti un vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka ir pieņēmis Eglīša atlūgumu un pārtrauc sadarbību.

Tāpat Nemiro paziņoja, ka "jautājums, vai Eglītis būtu rotējams uz Centrālās statistikas pārvaldi, nav aktuāls, jo civildienestā šādiem cilvēkiem atrasties nav pamats". 

Nemiro teica, ka līdz 2019.gada 31.decembrim OIK jautājumu risināšana un staciju uzraudzība bija tiešs EM uzdevums, kuru kā administratīvais uzraugs īstenoja ministrijas valsts sekretārs. 

Ekonomikas ministrs stāstīja, ka Eglītis 6.janvārī bijis uzaicināts uz OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi sniegt informāciju. Pēc komisijas lūguma sniegt informāciju un dokumentāciju valsts sekretārs lūdzis pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu. "20.janvārī Parlamentārā izmeklēšanas komisija nosūtīja man lūgumu izvērtēt valsts sekretāra rīcību, ar kuru, iespējams, mēģināts novilcināt laiku, mēģināts sniegt nepatiesu informāciju par faktiem un padarīto darbu vai arī mēģināts izvairīties no atbildības," teica ministrs. Viņš skaidroja, ka 23.janvārī ar rezolūciju uzdevis Eglītim sniegt visu informāciju un dokumentus komisijai, bet valsts sekretārs 24.janvārī paziņojis par darba nespēju, vienlaikus gan rakstot plašus ziņojumus Valsts kancelejas direktoram. 

"Man liekas, ka valsts sekretārs ir mēģinājis novilcināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu par vienu mēnesi. Tas nav pieļaujams, jo gala ziņojums jau top," teica Nemiro. 

Turklāt Eglītis pusotru gadu neesot izvērtējis OIK atbalsta saņemšanu SIA Lielmežotne. Nemiro skaidroja, ka 2019.gada 19.decembrī tika pieņemts lēmumus par OIK atcelšanu Lielmežotne un uzdots atkmaksāt 1,6 miljonus eiro valstij par laika periodu no 2018.gada 8.augusta. Šogad Nemiro esot saņēmis Lielmežotne sūdzību, kur norādīts par normatīvajiem aktiem neatbilstošu procedūru, tāpēc 16.janvārī lūdzis Eglītim sniegt izvērstu paziņojumu par šo procesu, bet atbildi nav saņēmis. 

"Jāsecina, ka valsts sekretāra organizētais vai faktiski īstenībā neorganizētais process OIK uzraudzībā un administrācijā ir radījis situāciju, ka no pirmā brīdinājuma par iespējamu valsts atbalsta atņemšanu līdz lēmuma pieņemšanai ir pagājis pusotrs gads," stāstīja Nemiro, paskaidrojot, ka Lielmežotne par iespēju zaudēt valsts atbalstu tika brīdināta 2018.gada 30.jūnijā. Ministrs norādīja, ka tā paša gada decembrī uzņēmums ministrijai sniedza precizētu informāciju, lai gan EM lēmums par turpmāku atbalsta sniegšanu vai atņemšanu jāpieņem mēneša laikā. "Astoņus mēnešus šajā lietā valsts sekretārs, kas ir tieši atbildīgs par uzraudzību, neko nerisina, lēmumu nepieņem, bet komersantam katru mēnesi tiek izmaksāts, iespējams, nelikumīgs atbalsts," stāstīja Nemiro.

Savukārt 2019.gada augustā AS Sadales tīkls iesniedzis EM informāciju, ka Lielmežotne nav izpildījusi normatīvajos aktos noteiktās prasības. "Līdz ar to EM ir bezdarbojusies, un tikai pēc Sadales tīkla informācijas sākās aktīvāks process. Tomēr tas atkal ir ilgstošs un četrus mēnešus uzņēmumam tiek izmaksāts atbalsts un tikai 2019.gada decembrī valsts sekretārs pieņēma lēmumu par atbalsta atcelšanu," teica Nemiro. 

Pēc šī Lielmežotne ir vērsusies tiesā, lūdzot atcelt EM pieņemto lēmumu, un valsts pa to laiku turpina maksāt atbalstu. Izskatot lēmumu par atbalsta apturēšanu tiesā, valsts sekretārs nav nodrošinājis savlaicīgu dokumentu un paskaidrojuma iesniegšanu, stāstīja ministrs.

"Līdz ar to ir retorisks jautājums – vai šī nav bijusi ļaunprātīga rīcība? Vai šeit nav bijusi konkrēta ieinteresētība? Turklāt, ja mēs saņemam šādus dokumentus no viena komersanta, Lielmežotne, un mēs zinām, ka OIK saņēmēji ir vairāk nekā 300, neapšaubāmi rodas jautājums, vai katrā konkrētā gadījumā nav līdzīgas problēmas," pauda Nemiro.

EM veiks darbības, lai pārbaudītu, vai rīcība nav bijusi tāda pati katrā atsevišķā gadījumā. "Šodien es ierosināšu disciplinārlietu pret valsts sekretāru par gadījumu ar OIK atbalstu Lielmežotnei, vērsīšos tiesībsargājošās institūcijās, uzdošu veikt auditu par OIK pieņemtajiem lēmumiem un izskatīšu, vai nav bijusi kāda vilcināšanās," teica Nemiro.

Kā ziņots, Nemiro februāra sākumā atstādināja no amata Eglīti, kā iemeslu tam norādot iespējamus pārkāpumus obligātā iepirkuma komponentes uzraudzībā. Tomēr pats Eglītis minējis, ka patiesais viņa atstādināšanas iemesls esot bijusi nevēlēšanās Latvenergo padomē iecelt ministra padomnieku Pāvelu Rebenoku. Eglītis ir iesniedzis atlūgumu.

papildināta visa ziņa