Nenovērtē krājobligāciju likmes

Šāgada sākumā kopējais iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apjoms sasniedzis 325 miljonus eiro, 2024. gada laikā ieguldījumu apjomam palielinoties par aptuveni 70 miljoniem eiro, liecina Valsts kases apkopotie dati. Pērn maija beigās iedzīvotāji bija iegādājušies krājobligācijas par 284 miljoniem eiro un kopējais ieguldītāju skaits pārsniedza 7,9 tūkstošus. Lai arī salīdzinājumā ar aizpagājušā gada izskaņu ieguldītāju skaits ir audzis (tad vairāk nekā 7,3 tūkstoši ieguldītāju), pēdējā pusgada laikā pieauguma tendence vairs neturpinās. Šogad janvārī ieguldītāju skaits pārsniedz 7,8 tūkstošus, kas ir mazāk nekā vasarā. Tas var liecināt, ka valsts krājobligācijām neizdodas piesaistīt jaunus ieguldītājus, bet esošie palielina savus apjomus.

Vienlaikus, šogad valstī palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (IIN) līdz 25,5% (iepriekš 20%), kas attiecas arī uz kapitāla pieaugumu, to skaitā arī uz banku depozītiem, krājobligācijas automātiski kļūst vēl izdevīgākas, jo uz tām neattiecas IIN. Piemēram, šobrīd viena gada krājobligācijām, kas kopumā ir populārākais termiņš Latvijas ieguldītājiem, likme ir 2,7%. Lielākajās Latvijas komercbankās (Swedbank, SEB banka, Citadele, Luminor) šī termiņa depozīta likmes svārstās no 2,2% līdz 2,3%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, līdz ar to tās matemātiski uzreiz neiztur konkurenci ar krājobligācijām. Un pat šobrīd visaugstākā likme tirgū 3,35% (Bigbank) IIN ietekmē nav izdevīgāka par viena gada krājobligācijām un nebūtu izdevīgāka arī ar iepriekšējo IIN likmi.

Automātiski pārguldīt

Ieguldītāji izvēlas galvenokārt viena gada krājobligācijas līdzīgi kā 2023. gadā, un šobrīd ieguldījumi viena gada krājobligācijās veido nedaudz vairāk kā 70% no iedzīvotāju īpašumā esošajām krājobligācijām. Turklāt pērn vasarā krājobligācijām tika atjaunots sešu mēnešu termiņš, kas iepriekš bija pieejams līdz 2023. gada 1. janvārim.