Vadlīniju papildinājumos iekļauts nosacījums - ja līdz vēlēšanām palikusi mazāk nekā nedēļa, raidījuma veidotājiem jāatturas sniegt vispusīgi nepārbaudītu vai anonīmos avotos balstītu informāciju. Ja medijam nav izdevies iegūt kādu viedokli, kas ir svarīgs tēmas atklāšanai, piemēram, vēlēšanu kandidāta viedokli, pret kuru pirmo reizi viņa konkurenti publiski izvirzījuši nopietnas apsūdzības, auditorijai jāraksturo, kādi un cik viedokļa noskaidrošanas mēģinājumi bijuši.
Tāpat vadlīniju papildinājumos iekļauta prasība elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim savā rīcības kodeksā paredzēt mehānismu, kā tiek izvērtēti raidījumu veidotāju interešu konflikti.
Atsevišķa nosacījumu sadaļa skar sabiedriskās domas aptauju atspoguļojumu. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteikts - ja ir šaubas par aptaujas metodoloģisko korektumu, redakcionāli jāizsver, vai pastāv pietiekama sabiedriskā interese attiecīgo aptauju publiskot.
Tāpat aptaujas rezultāti pēc iespējas jāatspoguļo kā daļa no tendences, nevis kā atsevišķi, no konteksta atrauti skaitļi. Piemēram, partiju un amatpersonu popularitāte jāatspoguļo vismaz vairāku mēnešu griezumā, uzmanīgi izturoties pret popularitātes lēcieniem vai kritieniem viena mēneša ietvaros, norāda NEPLP. Auditorijai jāsniedz arī pietiekama informācija, lai vēlētāji varētu novērtēt aptaujas rezultātu ticamību. Pēc iespējas jāsniedz informācija par aptaujas veicēju un pasūtītāju, aptaujas izlasi, uzdoto jautājumu, aptaujas veikšanas metodi, par statistisko kļūdu. Savukārt, atspoguļojot cilvēku viedokļu uz ielas vai tiešraides diskusijas aptaujas rezultātus, raidījuma vadītājam jānorāda, ka attiecīgā aptauja ilustrē tikai dažu cilvēku viedokļus un ka no aptaujas rezultātiem nav izdarāmas tālākas prognozes.
Jaunā vadlīniju redakcija papildināta ar īpašu, pirmsvēlēšanu laikam veltītu nodaļu. Tajā NEPLP elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcijām iesaka izveidot koleģiālu konsultēšanās mehānismu sarežģītu redakcionālu lēmumu pieņemšanai pirmsvēlēšanu laikā.
Raidījumu veidotājiem ir jānošķir vēlēšanu kandidātu aktivitātes no šo pašu personu kā valsts amatpersonu, piemēram, ministru, pašvaldības vadītāju, Saeimas amatpersonu, aktivitātēm. Atkarībā no parādīšanās konteksta attiecīgā persona jāpiesaka vai nu kā vēlēšanu kandidāts, vai kā valsts amatpersona.
Ja tiešraides pirmsvēlēšanu intervijas vai diskusijas laikā kādam klāt neesošam vēlēšanu kandidātam tiek izteikti jauni, smagi pārmetumi, par kuru ticamību nav iespējams acumirklī pārliecināties, attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina aizskartajai personai vai partijai tiesības uz atbildi kādā no tuvākajiem ziņu raidījumiem.
Tāpat vadlīnijās noteikts, ka, izvēloties partiju pārstāvjus partijas viedokļa paušanai ziņu sižetos, intervijās vai diskusijās, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim vēlams pēc iespējas izvēlēties vai nu pašu partiju piedāvātos kandidātus, vai arī tos politiķus, kuri atbilstoši savam amatam vai statusam partijā visreprezentatīvāk var atspoguļot partijas kopējo skatījumu.
Pērn NEPLP akceptētajās un papildinātajās vadlīnijās tiek aplūkoti galvenie principi un profesionālie standarti, lai fakti un notikumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstoši žurnālistikas un ētikas pamatprincipiem.
NEPLP skaidro, ka "vadlīnijas ir izstrādātas, ievērojot elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošos normatīvajos aktos noteikto, kā arī ņemot vērā Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu (valsts SIA Latvijas Televīzija, valsts SIA Latvijas Radio) rīcības kodeksos, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodeksā un Latvijas Žurnālistu savienības ētikas kodeksā ietvertos noteikumus un iestrādātos principus, kā arī starptautiski pieņemtos standartus".