Turklāt šobrīd Rīgas domes kabinetos top jauns dokuments, kas turpmāk uzņēmumam nodrošināt lielākas privilēģijas nekā citiem.
Jau ilgstoši uzņēmums Baltic media line no Rīgas domes kapitālsabiedrībām iegūst ekskluzīvas tiesības uz to rīcībā esošiem objektiem izvietot reklāmas. Tā pirms trīs gadiem Rīgas namu pārvaldnieks bez konkursa izvēlējās nule kā dibināto Baltic media line. Tā ieguva tiesības iznomāt reklāmas laukumus uz pašvaldības kapitālsabiedrības pārvaldībā esošajām ēku sienām. Vēlāk arī ar reklāmu apdrukāt pašvaldības uzņēmumu ikmēneša rēķinus.
Baltic media line pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas. Tas, savukārt, jau ilgstoši izvieto reklāmu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā. Tagad arī pieturvietās. "Konkursa nebija, jo starp Rīgas satiksmi un Pilsētas līnijām ir noslēgts līgums," apstiprina Pilsētas līnijas valdes locekle Ilma Kauliņa.
Pilsētas līnijas pašas gan shēmā darbojas kā starpnieks. Jo reālie darbu izpildītāji un reklāmas laukumu iznomātāji ir vides kompānija JCDecaux. Vides reklāmas nozarē strādājošie lēš, ka JCDecaux ieņēmumi no šīs reklāmas būs mērāmi ap četriem miljoniem eiro gadā. "Tāda ir tā juridiskā konstrukcija, bet būtība ir sekojoša, ka mums ir, pateicoties šai konstrukcijai, liels privāts partneris, kurš iegulda vairāk nekā 10 miljonus eiro, mainot, savedot kārtībā pilsētas infrastruktūru, apsaimniekojot, gādājot par to infrastruktūru, viņi tālāk pārdod reklāmu, saņem visus ieņēmumus utt.," norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa).
Vienošanās paredzot, ka JCDecaux it kā bez atlīdzības uzstādīs Rīgas Satiksmei nepieciešamās 800 pieturvietas. Taču realitātē par pieturvietām tomēr samaksās, tikai jau no Rīgas domes budžeta.
Rīgas domē top grozījumi saistošajos noteikumos par nodevas apmēriem no vides reklāmām. Kamēr pārējie vides reklāmu iznomātāji nodevā maksās par 18% vairāk nekā līdz šim - 1.85 eiro, par sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs izvietotajām reklāmām saglabāsies pazeminātais nodevas apmērs - 0.43 eiro centi.
Iespējamā starpība daļēji segs pieturvietu uzstādīšanu. "Tā ir tradicionāla pieeja, kad liels privātais partneris izdara kaut ko labu pilsētai un attiecīgi pilsēta viņam arī var iet pretim. Tas ir pilnīgi un absolūti loģiski," skaidro Ušakovs.
Taču neatbildēts paliek jautājums, kāpēc netika rīkots iepirkuma konkurss par šo pieturvietu uzstādīšanu. Iespējams, ka šādā veidā izdotos atrast pilsētai izdevīgāko risinājumu. Rīgas satiksmes vadītājs Leons Bemhens, aizbildinoties ar slimību, šonedēļ interviju de facto atteica. Arī uzņēmuma pārstāvis uz jautājumu par to, vai Rīgas satiksme pirms līguma noslēgšanas ar Pilsētas līnijām apzināja arī citu pretendentu piedāvājumus, lai noskaidrotu, kurš no uzņēmumiem piedāvāja Rīgas satiksmei finansiāli izdevīgāko risinājumu, tā arī neatbildēja.
Taču iespējams, ka iemesli Pilsētas līniju veiksmes stāstam meklējami tās īpašnieku struktūrā. Trešdaļa uzņēmuma pieder Well media Rīga - tās īpašnieks ir Boriss Carjovs. Viņš jau iepriekš minēts ar Rīgas domi saistītos skandālos un ir mēra Nila Ušakova padomnieka Ērika Teilāna biznesa partneris.
Vēl 30% pieder Ievai Šaripo. Viņa kopā ar politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māri Martinsonu darbojas kopā motokrosa atbalsta biedrībā. Kapitāldaļa turētāja ir arī Ineta Gadzjus. Žurnālisti izpētījuši viņas saistību ar Leonardu Teni, kurš apsūdzēts Daimler kukuļošanas lietā. Tenim ir arī senas politiskas saites ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR). Vēl 5% pieder Tomam Didrihsonam. Interneta resursos atrodams, ka Didrihsons ilgstoši strādājis vadošos amatos uzņēmumā Spilva. Te jāpiezīmē, ka tās vadītāja ir Rīgas Satiksmes valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena sieva Lolita. Arī Pilsētas līniju valdes locekle Ilma Kauliņa ir viena no šī uzņēmuma līdzīpašniekiem.
Raibais īpašnieku sastāvs, kurš pietuvināts politiķiem, liek domāt par konkrētām interesēm, kā labā Pilsētas līnijas tiek izmantotas. "Absolūti jūsu pieņēmums," bažas cenšas novērst Kauliņa. Viņa turpina: "Man bija 10 gadu pieredze, strādājot reklāmā, līdz es ieņēmu amatu Pilsētas līnijās. Tas, ka uzņēmumi, kas ir pašvaldības, ir zināmā saiknē ar politiku, tā ir likumsakarība. Tāda ir varas iekārta un tā tiek būvēta šī struktūra. Tas, ka mūsu darbs ir novērtēts, es to jūtu katru reizi, kad es sazinos ar nākamajiem potenciālajiem sadarbības partneriem vienalga, vai tie būtu valsts uzņēmumi, vai pašvaldības uzņēmumi."
Tomēr savulaik tieši Ušakova vadītā dome lēma, ka Rīgas būvvaldei vairs nebūšot jāizsludina konkurss par pieturvietu uzstādīšanu un reklāmas nomu tajās. Tam tobrīd piekrita arī atbildīgā ministrija. Taču pašvaldība, visticamāk, bija izplānojusi soli tālāk par ministriju un izmantoja tās šķietamo atbalstu. "Nevienā brīdī valsts puse nav uzskatījusi, ka tas būtu jāveic bez konkursa. Tajā brīdī Rīgas dome, iespējams, izmantoja šo "caurumu" likumdošanā un izmantoja tiesības, nododot tālāk Rīgas satiksmei, kura kā kapitālsabiedrība tālāk nodeva šo reklāmas apsaimniekošanas lietas privātām kompānijām," norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks, Rīgas domes deputāts Dainis Locis (NA). Viņš papildina, ka "kārtējo reizi izpeld šis Rīgas satiksmes kapitālsabiedrības stāsts un jāsaka, kā tā nav laba prakse. Tur noteikti būtu jāpievērš uzmanība, vai tas ir Rīgas pilsētas interesēs, šāda kārtība".