Neskaidri pamatots aizliegums Latvijai var beigties ar tiesu darbiem Eiropā

Kad likums šā gada 1. jūnijā stāsies spēkā, Latvija kļūs par otro valsti pēc Lietuvas, kas aizliedz tirgot enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.Eiropas Enerģijas dzērienu asociācija (EDE) jau ir paziņojusi, ka šis lēmums varētu būt pret Eiropas Savienības (ES) likumiem un patlaban tiek apsvērts, vai Baltijas valstis neizaicināt Eiropas tiesās. Jāuzsver gan, ka kopumā nedz dzērienu izplatītāji, nedz pētnieki nenoliedz, ka kofeīnu saturošu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana nav veselīga. Tomēr nav veikti gana izsmeļoši pētījumi, kas liecinātu, ka nelielās devās šie dzērieni ir kaitīgāki, piemēram, par neaizliegto kofeīnu saturošo kafijas vai tējas krūzi. Saldināto, kofeīna pārpilno dzērienu regulēšana kā tāda noteikti nav nosodāma, bet pierādījumu trūkums rada bažas, vai Latvijas argumenti, kas balstīti, kā Diena konstatēja, uz neskaidriem datiem, spēs pārliecināt starptautiskās institūcijas.Palasot Saeimā trijos lasījumos atbalstītā likuma anotāciju, rodas jautājums par aizlieguma pamatotību - viens no stūrakmeņiem ir apgalvojums, ka enerģijas dzērienus regulāri patērē 38,2% jauniešu. Tomēr, kā pamanījis Pieci.lv, šis apgalvojums aizgūts no kāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 2011. gadā rakstīta maģistra darba Rīgas pusaudžu izpratne par enerģijas dzērieniem, to lietošana un ietekme uz veselību. Darbs ir sekmīgi aizstāvēts un RSU komisijas atzīts, tomēr pētījumā aptaujāti tikai triju Rīgas skolu audzēkņi un par enerģijas dzērienu patēriņu atbildējuši 199 cilvēki vecumā no 13 līdz 19 gadiem.Diena iepazinās ar pētījumu un vēlāk sazinājās ar darba autori Jeļenu Pavlovu (darba rakstīšanas laikā Zuboviča), kura piekrīt, ka dati atšķirtos, ja aptauju izvērstu plašāku. Arī apskatot socioloģijas akadēmisko literatūru par aptauju veikšanu, var secināt, ka nepilni divi simti Rīgas skolēnu nevar veidot priekšstatu par valsti. Rodas jautājums, vai likums nav pieņemts, ignorējot reālu datu trūkumu. Tāpat anotācijā minēts skaitlis par enerģijas dzērienu lietotājiem, bet nav ņemts vērā autores rakstītais - aizliegumam nav jēgas bez izglītošanas. "Mana pētījuma dati parādīja, ka daļa pusaudžu nezina par enerģijas dzērienu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. Uzskatīju un uzskatu - ja kaut kas tiek aizliegts, jāpaskaidro, kāpēc tas tiek darīts. Jāveic arī bērnu izglītošana. Bet noteikti neesmu pret aizliegumu," Dienai norādīja darba autore Pavlova.Anotācijā pieminēts arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinums, ka nav skaidru pierādījumu par enerģijas dzērienu sastāvdaļu negatīvo ietekmi uz cilvēku, arī bērnu, organismu. Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība) Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā skaidroja, ka likums atbalstāms pēc "piesardzības principa", jo trūkstot datu, kas pierādītu pretējo.Tomēr, apskatot citus pētījumus, kuri anotācijā nav pieminēti, rodas priekšstats, ka četrus gadus Saeimā muļļātā likuma ietekme uz sabiedrības veselību būs minimāla. Par to liecina arī pētniecības centra SKDS pēc Latvijas Ārstu biedrības pasūtījuma 2013. gada nogalē veiktais pētījums par enerģijas dzērienu patēriņu. Aptaujājot vairāk nekā tūkstoš cilvēku, no kuriem divas piektdaļas bija pusaudži, secināts, ka enerģijas dzērieni ir nišas produkts, - apmēram 3% jauniešu pētījuma laikā bija lietojuši enerģijas dzērienus, daudz biežāk bija dzēruši tēju (47%) un kafiju (31%). Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vismaz reizi nedēļā enerģijas dzērienus lieto 7,8% pusaudžu.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 22.februāra, numurā!