No bēgļu kvotām Latvija izvairīsies

Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpils vienlaicīgi spēj izmitināt 84 aizturētos ārzemniekus, kas ir maksimāli pieļaujamais skaits. No šīm 84 vietām izteikti lielākā daļa paredzēta nelegālajiem imigrantiem un patvēruma meklētājiem vīriešiem. Sieviešu un ģimeņu blokā ir 17 gultasvietu. Kā Dienai norāda Valsts robežsardzē, tad pērnā gada nogalē un šī gada pirmajā ceturksnī bieži bijis tā, ka visas paredzētās vietas nelegālo imigrantu izmitināšanai jau ir aizpildītas.Tagad tie, kam nepietiek vietas centrā Daugavpils, tiek izmitināti Valsts policijas telpās Rīgā, Čiekurkalnā. Nākotnē šeit paredzēts radīt nelegālo imigrantu izmitināšanas centrālo punktu. Paredzēts, ka tajā spēs uzņemt apmēram 150 personu.Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera ierosinājums visā ES noteikt bēgļu kvotas sacēlis vētru bloka dalībvalstīs. Vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija, Ungārija un Igaunija, jau norādījušas, ka neatbalsta ieceri noteikt obligātu bēgļu uzņemšanas kvotu. Šim viedoklim pievienojas arī Latvija.Kaut gan Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks vakar LNT pauda viedokli, ka Latvija nevar atļauties būt nesolidāra ar pārējām Eiropas valstīm, dzirdīgas ausis šie vārdi nav sasnieguši. Noraidošu attieksmi pret kvotām paudusi arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), sakot, ka valdošā koalīcija ir solidāra jautājumā par bēgļu lietu risināšanu, taču Latvija bēgļu kvotas neatbalstīs. Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Vienotība) tagad jāsagatavo argumenti, kāpēc Latvija nav tam gatava.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne Dienai norāda, ka bēgļu kvotu ieviešana "apdraudētu mūsu valsts nacionālo identitāti". Viņa uzskata, ka šis ir galvenais arguments, ko jāliek saprast Eiropas līmenī. Latvija ir atšķirīgā situācijā. "Pat kaimiņvalstīm tāsituācija nav tik traģiska kā mums. Latvija jau tā ir uzņēmusi daudz bēgļu, un pasaules priekšā mēs savu normu jau esam izpildījuši. Tas nav naudas jautājums, šeit runa ir par valsts pastāvēšanu," uzsver Laizāne.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 13.maija, numurā!