No bulciņām ikdienā nespēj atteikties

Rīgas Juglas vidusskolas ēdnīcā katru dienu stāv augļi un dārzeņi, kurus brīvi var paņemt katrs, kurš kāro. Skolas direktore Aija Melle stāsta, ka agrāk tie dalīti 1.–9. klašu skolēniem, kuriem tie paredzēti programmā Augļi skolai. Taču daļu no burkāniem un āboliem bērni vienkārši izmētājuši pa skolu. Tagad ņem tikai tie, kuri tiešām grib tos arī ēst, un augļu un dārzeņu kastes dienas beigās ir tukšas. Pēc tā Melle spriež, ka, pateicoties programmai, bērnu zināšanas par veselīga uztura nozīmi uzlabojas. Ne viss gan ir ideāli, "vienā dienā jau nekas nemainās" – direktore novērojusi, ka bieži sākumskolas skolēnu pusdienu šķīvjos salāti paliek neskarti. Bērni vienkārši nav iemācījušies tos ēst, tāpēc liela nozīme ir arī vecākiem, viņa uzsver.

Pērnā gada nogalē Eurostat publicēja pētījumu, kurā atklājās, ka Latvijā ir otrs lielākais aptaukojušos pilngadīgo iedzīvotāju īpatsvars Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Savukārt Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa pētījumā, ko veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts Bior, atklājies, ka lieka ķermeņa masa ir gandrīz pusei vīriešu un ceturtdaļai sieviešu valstī. "Latvijas iedzīvotāji nevar lepoties ar īpaši slaidu ķermeņa uzbūvi," secina Bior eksperte Inese Siksna. Viņa stāsta, ka Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē ļoti nozīmīgu daļu ieņem maize un citi graudaugu izstrādājumi. Olbaltumvielas un taukvielas uzņemam krietni vairāk, nekā vajadzētu, arī sāli patērējam pārāk daudz.

Līdz ar to slikti ēšanas paradumi raksturīgi arī skolēniem. Izceļot tipiskākos našķus, kurus iecienījuši bērni, I. Siksna min biezpiena sieriņus un smalkmaizītes. Ceturtdaļa zēnu un piektdaļa meiteņu vecumā no trim līdz sešiem gadiem katru dienu apēd vienu biezpiena sieriņu. Eksperte norāda – katrs sieriņš ir apmēram desmitā daļa no tās enerģijas, kuru bērnam vajadzētu uzņemt kopumā vienas dienas laikā. Nedaudz paaugoties un sākot skolas gaitas, bērni bieži izvēlas smalkmaizītes. Katru dienu vismaz vienu apēd 30% skolēnu, tas arī ir apmēram 10% no enerģijas, ko ieteicams uzņemt vienas dienas laikā, un statistika ir nepielūdzama: 1.–9. klašu skolēnu vidū liekais svars ir 31% zēnu un 18% meiteņu, noskaidrojis Bior.

Lai šīs problēmas vērstu par labu, Eiropas Komisija ieviesusi programmu Augļi skolai, kuru Latvijā īsteno jau septiņus gadus. Ar programmas palīdzību dalībvalstīs ne tikai nodrošina skolēniem bezmaksas augļus un dārzeņus, bet arī veicina veselīgu ēšanas paradumu izveidošanos ar cerību nākotnē samazināt veselības aprūpes izmaksas, kas veidojas aptaukošanās, kā arī sirds un asinsvadu slimību dēļ.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 26. janvāra, avīzē Diena!