Piesārņojuma likvidēšanas darbu veicēji norāda, ka kravas ar jau neitralizēto gudronu nevienam nekaitē, jo melnā, piķim līdzīgā viela pārstrādāta par brūnu, sausu birstošu masu. Vides eksperti šo padomju mantojumu sauc par lielāko un sarežģītāko piesārņojumu, jo bez gudrona izvešanas ir jāizpēta vēl piesārņojums pazemes ūdeņos. Piesārņotie ūdeņi ar ātrumu 25 metri gadā virzoties Gaujas upes virzienā. Dienvidu dīķis tiks attīrīts pilnībā, bet ziemeļu dīķī vēl jāveic izpētes darbi, lai apturētu piesārņojumu.
Dienā turpmāk plāno izvest astoņas kravas mašīnas uz rūpnīcu CEMEX Brocēnos, kur gudronu sadedzinās pie augstas temperatūras, bet pelnus izmantos cementa ražošanai, stāsta 'Skonto būve' jaunākais projektu vadītājs Rihards Kalniņš.
Strādnieki darbos šeit dodas tikai ar respiratoriem uz sejas, tērpti speciālā apģērbā un zābakos, bet darba spēkratiem, izbraucot no teritorijas, pat kārtīgi nomazgā riepas īpašā ierīcē. Strādnieki stāsta, ka izteikti nepatīkamā smaka atkarīga no vēja virziena, bet paši pie tās pieraduši un par sliktu dūšu nesūdzas. Teritorija ap piesārņotajiem dīķiem ir stingri norobežota tikai gadu, zināms, ka dīķos bojā gājuši neskaitāmi ūdensputni un citi dzīvnieki.
Gudrona dīķi Inčukalnā ir lielākais un sarežģītākais piesārņojums Latvijā. Lielajā teritorijā meža vidū attīrīts tiek dienvidu dīķis, kurš pirmajā acumirklī šķiet pildīts ar tīru, gludas spoguļvirsmas ūdeni, taču zemāk guļošie gudrona slāņi jau piesārņojuši arī pazemes ūdeņus. Turklāt ziemeļu dīķis tika aizbērts vēl padomju laikos. Tādēļ gudrona aizvākšana ir jāpaveic pēc iespējas ātrāk, stāsta vides dienesta kontroles daļas vadītājs, ķīmiķis Andris Roska. 2015. gadā Inčukalna gudrona dīķi izskatīšoties pēc ierastas meža ainavas, piebilst vides dienesta pārstāvis Aivars Zalcmanis.
Piesārņotie dīķi veidoti 50. gados, kad no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvesti ražošanas atkritumi, kuri tika izgāzti Inčukalna smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas. Dīķu attīrīšanas projekts kopā izmaksā aptuveni 20 miljonus latu, no kuriem vairāk nekā 70% sedz Eiropas fonds.