Visvairāk pieteikumu par atteikšanos apgūt krievu valodu saņemts Rīgā - 390 pieteikumi. Ropažu novadā saņemti 210 pieteikumi, bet Siguldas novadā - 207. Vairāk par 100 pieteikumiem saņemts arī Valmieras novadā, Ogres novadā, Liepājā, Ķekavas novadā, Mārupes novadā, Jelgavas novadā, Bauskas novadā un Saldus novadā.
Rēzeknē, Daugavpilī, Preiļu novadā, Līvānu novadā, Balvu novadā, Gulbenes novadā, Kuldīgas novadā, Augšdaugavas novadā, Salaspils novadā un Varakļānu novadā saņemto pieteikumu skaits nepārsniedz desmit.
Krāslavas novadā un Valkas novadā neviens skolēns nav atteicies apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu.
Visvairāk no krievu valodas apguves atteikušies 7.klases skolēni - 717 skolēni.
Kā vēstīts, skolēnu vecāki, kuru atvases apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, līdz 21.jūnijam varēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu izglītības iestādes dibinātājam sadarbībā ar skolu jānodrošina iespēja skolēnam apgūt citu svešvalodu. Skolas var slēgt savstarpējos līgumus par otrās svešvalodas vai to daļu īstenošanu pamatizglītības programmā 4.-9.klašu posmā.
Skolēni, kuri šogad absolvēja 9.klasi un būs atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, šajā priekšmetā saņems vērtējumu, kas noteikts pēc iepriekšējos mācību gados iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, tādi bija 233 pamatskolas absolventi.
Savukārt 4.-8.klases skolēnus, kuri atteiksies no krievu valodas apguves, pārcels nākamajā klasē bez vērtējuma mācību priekšmetā "Svešvaloda 2".
Skolām būs jānodrošina iespēja apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.mācību gada beigām, tiem skolēniem, kuri ir uzsākuši tās apguvi un vēlas turpināt.
Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem jau šogad rakstveidā atteikties apgūt krievu valodu, stājās spēkā 22.maijā.