No Latvijas kartes dzēš 78 novadus un atstāj 42 pašvaldības

Tagad sāksies ne mazāk sarežģīts pārejas laiks līdz nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, pēc kurām darbu sāks jaunveidojamie novadi. Likums vēl jāizsludina Valsts prezidentam Egilam Levitam. Savs vārds, visticamāk, būs jāsaka arī Satversmes tiesai. Dienai zināms, ka pieteikumu ST varētu iesniegt vismaz 20 Saeimas deputātu. Tāpat likumu ST apstrīdēs Ikšķiles un Limbažu novada domes, ja prezidents, pie kura ikšķilieši vērsīsies vispirms, tomēr likumu izsludinās. Pieteikumus ST plānojot iesniegt arī citas pašvaldības, tostarp Varakļāni. Lūgt prezidentu neizsludināt likumu var arī trešdaļa parlamentāriešu, taču tas netikšot darīts – lai lieki nezaudētu laiku un atzinumu sniegtu tiesa, Dienai atzīst opozīcijā.

Latvijā no 2021. gada 1. jūlija būs 42 pašvaldības, no tām 35 novadu un septiņas valstspilsētu – Ventspils, Liepājas, Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils – pašvaldības. Valstspilsētu sarakstā ir vēl Ogre, Jēkabpils un Valmiera, taču tās pašvaldību veidos kopā ar apkārtējiem novadiem. Līdz šim Latvijā bija deviņas lielās pilsētas, un ar priekšlikumu arī Egila Helmaņa (NA) vadīto Ogri iekļaut valstspilsētu pulciņā pirms likumprojekta skatīšanas galīgajā lasījumā klajā nāca šīs pilsētas mēra partijas biedrs, Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA). Deputātam arī izdevās panākt vēl vienu asi kritizētu politisko kompromisu – Saulkrastu novada izveidi, tam pievienojot Sējas novadu un Limbažu novada Skultes pagastu. Limbažnieki pret to asi iebilst.

Nemierā ar reformas rezultātu ir arī Varakļānu novada iedzīvotāji, kuri vēlējās iekļauties Madonas, nevis Rēzeknes novadā. Līdz pēdējam cīnījās Alsungas novada suiti, kuriem tomēr neizdevās palikt atsevišķā pašvaldībā vai apvienoties ar citiem suitu pagastiem. Paradoksāli, ka suitus atbalstīja saskaņieši, bet pret bija nacionāli noskaņoto politisko spēku pārstāvji. Arī sēļi, kas, līdzīgi kā jaunveidojamā Dienvidkurzemes novada pašvaldības, spēja savstarpēji vienoties par kopēju novadu, palika ar garu degunu. Savukārt Kandavas likteni izšķīra dažas balsis – par Kurzemes Šveici dēvētais novads būs Zemgales sastāvdaļa (Tukuma novadā). 

Fonā neuzticība un draudi

Centieni reformēt Latvijas novadus ilgst vismaz pēdējos sešus gadus. Iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) izstrādātais projekts palika vien koncepcijas līmenī izteiktās pašvaldību pretestības un toreizējā valdības sastāva – pie varas bija pašvaldībās spēcīgā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – dēļ. Pēc 13. Saeimas vēlēšanām mainoties politisko spēku samēram valdībā un ZZS atstājot opozīcijā, vērsim pie ragiem ķērās Juris Pūce no jaunizveidotās apvienības Attīstībai/Par! (A/P). Savu piedāvājumu – 35 pašvaldības pašreizējo 119 vietā – Pūces vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija prezentēja nedaudz vairāk nekā pirms gada. Sākās (un joprojām nerimst) pārmetumu gūzma par ekonomiskā pamatojuma trūkumu, jo cerēto konceptuālo pārmaiņu vietā piedāvāta vien robežu pārzīmēšana.