No LU aizgājušās amatpersonas saņems kompensācijās vairāk nekā 50 000 eiro

Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.

Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks aģentūrai LETA sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem, kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.

"Tā ceturtā mēnešalga ir kā kompensācija par to, ka turpmākos divus gadus minētās personas nevarēs uzsākt darba attiecības ar citām augstskolām," piebilda bijušais rektors.

Vaicāts par kompensāciju piešķiršanu Starei un Račai, viņš sacīja, ka kompensāciju rīkojumus esot parakstījis Grantiņš.

Grantiņš darbu LU uzteica 27.augustā, jo, viņaprāt, valdība ir uzspiedusi savu ielikteni, kuru viņš un augstskola neatzīst. "Mana pilsoniskā apziņa man neļauj turpināt strādāt. Šis ir mans pilsoniskais protests pret to, ka mūsu valstī par juridiskiem jautājumiem lemj politiski," iepriekš sacīja Grantiņš.

Šodien notikušajā LU darbinieku kopsapulcē Muižnieks sacīja, ka šo pašu iemeslu vadīta, darbu uzteikusi arī LU rektora biroja vadītāja Eihentāle, kā arī aizgājušas divas programmu vadītājas - Stare un Rača.

Muižnieks uzsvēra, ka "jebkuram amatam ir savs aizvietotājs" un aizgājušā Administrācijas vadītāja pienākumus pildīs augstskolas kanclere Ilze Kūka. 

Šodien oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis ir publicēts valdības rīkojums, ar kuru par rektora vietas izpildītāju iecelts vēstures doktors, profesors Gvido Straube,

Muižnieks sacīja, ka ar Straubi vienojies, ka pienākumus nodos pirmdien, tomēr tā kā šodien publicēts valdības rīkojums, tad Straube amatā stājas šodien. Vaicāts, kāpēc Straube nevadīja augstskolas darbinieku kopsapulci, bet Muižnieks, viņš sacīja, ka droši vien pēdējo reizi deva bijušajam rektoram "brīdi" un pats atvilka elpu.

Kā ziņots, valdība otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā Par Latvijas Universitātes Satversmi noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Reaģējot uz valdības lēmumu, darbu uzteica augstskolas Administrācijas vadītājs Grantiņš, bet abi prorektori paziņoja, ka nekavējoties izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.

Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā. Tāpat viņš apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.