SC piedāvātie grozījumi Izglītības likuma 1.pantā paredzēja papildināt ar bilingvālās izglītības definīciju. Tāpat tika noraidīts priekšlikums noteikt, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību var iegūt valsts valodā vai bilingvāli, kā arī nosacījumu, ka izglītības programmās, kas tiek īstenotas bilingvāli, valsts izglītības standarts nosaka mācību priekšmetus vai minimālo mācību priekšmetu skaitu, kas apgūstami valsts valodā.
Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Latvijas Azerbaidžāņu kultūras centra padomes priekšsēdētāju, Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktoru Romans Alijevs norādīja, ka patlaban spēkā esošā likumdošana, kas regulē bilingvālu mācību priekšmetu apguvi, ir optimāla un grozījumi nav nepieciešami. Viņš atzinīgi novērtēja iespēju, ka mazākumtautību izglītības iestādēm ir dota iespēja brīvi veidot savas izglītības programmas, ko, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, pašlaik izmanto 13,7% mazākumtautību skolu.
Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" vadītāja Evija Papule, kas savulaik līdzdarbojusies pie bilingvālās izglītības sistēmas ieviešanas, atgādināja, ka patlaban spēkā esošā likumdošana ir saskaņota ar starptautisko tiesību aktu prasībām, tādēļ nebūtu nepieciešams mainīt to, kas ir saskaņots un veiksmīgi darbojas. Arī viņa atbalstīja ideju, ka skola pati var izvēlēties, kurus mācību priekšmetus tā māca valsts valodā un kurus dzimtajā valodā vai svešvalodā, savukārt to, kāda ir šo valodu proporcija, regulē Ministru kabineta noteikumi.
Deputāte Janīna Kursīte (Vienotība) sacīja, ja bilingvālās izglītības praktiķi un teorētiķi esošās normas atzīst par labām, tad viņa pret iecerētajām izmaiņām ir ļoti skeptiska.
SC frakcija grozījumiem Izglītības likumā ir iesniegusi 13 priekšlikumus, no kuriem šodien tika izskatīti tikai trīs, bet visi atlikušie tiks skatīti turpmākajās komisijas sēdēs.