Abiem prezidentiem bijusi īsa saruna Hāgā notiekošā Kodoldrošības samita kuluāros. Pēc Grībauskaites teiktā, tajā skarts Baltijas reģiona un konkrēti Baltijas valstu drošības jautājums, kā arī Ukrainas situācija.
"Ļoti priecājos, ka paliek spēkā ASV un paša prezidenta apliecinājumi, ka mēs esam uzmanības centrā un interešu lokā. Tātad šai ziņā varam justies droši un tālāk risināt savus drošības jautājumus kopā ar šo lielo valsti," viņa norādījusi.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā ASV viceprezidents Džo Baidens pēc tikšanās ar Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu uzsvēra, ka ASV ļoti nopietni vērtē savas saistības pret Baltijas valstīm saskaņā ar Vašingtonas līguma 5.pantu par kolektīvo aizsardzību. "Mēs sniegsim visu nepieciešamo atbalstu savām NATO partnerēm, ja pret tām tiks vērsta agresija," viņš izteicās.
Baidens arī apliecināja ASV gatavību pastiprināt militāro klātbūtni Baltijas reģionā un apstiprināja, ka iepriekš Varšavā notikušajās sarunās ar Polijas un Igaunijas prezidentiem minējis iespējamu ASV spēku rotāciju Baltijas reģionā un Polijā, kā arī gatavību intensificēt NATO militāro mācību norisi Baltijā.