Pārskatā norādīts, ka "atšķirībā no daudzām citām OECD valstīm Latvijas seniori pašlaik ir nabadzīgāki nekā vidēji" organizācijas dalībvalstīs.
Tāpat Latvija, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, nav uzkrājusi būtiskas rezerves, lai nākotnē varētu izmaksāt atbilstošas pensijas.
OECD norādīja, ka arvien lielākas bažas rada pensiju atbilstība, jo, piemēram, 2018.gadā pilnas slodzes darbu sākušajiem aplēstā pensija bija 54,3% no darba algas salīdzinājumā ar 58,6% vidēji organizācijā, savukārt nākamā pusgadsimta laikā iedzīvotāju skaita un nodarbinātības samazinājuma dēļ saruks bruto sociālās iemaksas, kā rezultātā, pēc OECD aplēsēm, cilvēks, kurš 2059.gadā pensionēsies 65 gadu vecumā ar 40 gadu darba stāžu varētu saņemt tikai 41,7% no saviem iepriekšējiem ienākumiem.
Organizācija arī kritizē Latvijas lēmumu no 2025.gadā līdz 20 gadiem paaugstināt darba stāžu, kas nepieciešams vispārējās pensijas saņemšanai. Pašlaik tie ir 15 gadi, bet OECD ir ieteikusi samazināt šo slieksni, lai pensija būtu pieejama plašākam senioru lokam.
Latvijā ir otrs augstākais senioru nabadzības līmenis OECD, un organizācija uzsver, ka senioru nabadzības pieaugumu varētu novērst, turpinot uzlabot sistēmu pensiju regulārai celšanai atbilstoši reālajai darba samaksai valstī, kā arī paildzinot cilvēku darba mūžu un palielinot iemaksas pensiju uzkrājumā.
Politiķiem OECD iesaka palielināt pensionēšanās vecumu, norādot, ka pašlaik tas līdz 2025.gadam tiek celts par trim mēnešiem gadā līdz 65 gadiem, tomēr tālāku plānu par turpmāku pensionēšanās vecuma pieaugumu nav. Tāpat organizācija rekomendē pieņemt automātiskus pensionēšanās vecuma pielāgojumus, lai tiem regulāri nebūtu nepieciešams politisks apstiprinājums.
Vienlaikus eksperti atzīst, ka Latvijas situācijā, kad 65 gadu vecumā ir neliels sagaidāmais mūža ilgums un slikti finansēta veselības aprūpes sistēma, daudziem pensionāriem atpūta pēc darba mūža ir neilga, jo īpaši, ja viņiem bijuši zemi ienākumi un/vai viņi dzīvo reģionos.
"Jebkurā gadījumā ir jāstiprina darbnespējas/profesionālā rehabilitācijas sistēma, lai palīdzētu tie, kas to spēj, varētu turpināt strādāt, un tie, kas to nevar, ir pienācīgi jāatbalsta," lasāms pārskatā.
Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados. 2022.gada ekonomikas pārskats par Latviju ir ceturtais - pirmais pārskats tika publicēts 2015.gada februārī. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.