Oliņa: Jo agrāk bērnam sāk mācīt svešvalodas, jo veiksmīgāks rezultāts

Tas 6-7 nav mans posts, bet neviens nenoliedz, ka var iemacities. Bet taa speja tikt lidz labam limenim samazinas lidz izzud pilniba lidz ar pubertitates iestashanos. Tatad, ja bernam ir 12 – principaa ir par veelu. Ja saak kaut ko "macities" divreiz nedeljaa ar vieteejo smaga-akcenta-nepareizas-gramatikas vietejaa pedagogiskaa kantora skolotaaju 9 gados – taa ir drosha recepte uz nezinashanu. Skandinavi tiesam nav korekts piemers, jo viniem dzimtas valodas uzbuve ir tuva anglju. Bet tas nevienu, atvainojos, neinteresee. Dzives fakts ir, ka to valodu mes zinam sliktak. Somi un igaunji arii, starp citu, ir taalu no anglu, bet zin labak par latvieshiem.

"native-like proficiency" ir parak ambiciozs merkis. Mums iesakumam butu jaiemacas lidz "Scandinavian-like proficiency". Skandinavus neviens anglu vide ar vietejiem nesajauks, tomer lielakoties vini runa ar pietiekami maz kludam, lai runa vai rakstiba nebutu komiska vai traucejosa. Ar to pietiktu. Pagaidam latviesi ar savam "zinasanam" no taa ir stipri taalu.

around the age of six or seven seemed to be a cut-off point for bilinguals to achieve native-like proficiency. After that age, L2 learners could get near-native-like-ness but their language would, while consisting of few actual errors, have enough errors to set them apart from the L1 group. The inability of some subjects to achieve native-like proficiency must be seen in relation to the age of onset (AO). “The age of 6 or 8 does seem to be an important period in distinguishing between near-native and native-like ultimate attainment... More specifically, it may be suggested that AO interacts with frequency and intensity of language use” (Hyltenstam, 1992, p. 364). Later, Hyltenstam & Abrahamsson (2003) modified their age cut-offs to argue that after childhood, in general, it becomes more and more difficult to acquire native-like-ness, but that there is no cut-off point in particular. Furthermore, they discuss a number of cases where a native-like L2 was acquired during adulthood. As we are learning more and more about the brain, there is a hypothesis that when a child is going through puberty, that is the time that accents start. Before a child goes through puberty, the chemical processes in the brain are more geared towards language and social communication. Whereas after puberty, the ability for learning a language without an accent has been rerouted to function in another area of the brain—most likely in the frontal lobe area promoting cognitive functions, or in the neural system of hormone allocated for reproduction and sexual organ growth. As far as the relationship between age and eventual attainment in SLA is concerned, Krashen, Long, and Scarcella, say that people who encounter foreign language in early age, begin natural exposure to second languages and obtain better proficiency than those who learn the second language as an adult.

Vai kadas muljkibas! Redzams, ka esat iesprudusi Brezhneva laikmeta.Valodu tiesam vislabak var iemacities agraa berniba bilingvalaa videe. Velak ari var macities, tikai ar katru gadu ir grutak. Komiski, ka latvieshi uzskata, ka vinji zina anglu valodu, kaut neesmu sastapis NEVIENU, kursh to tiesham zinatu (ja neskaita trimdas cilvekus un vel paris). No “saprashanas” lidz “zinashanai” ir gaismas gadi. Iemacities saprast, ko runa TV var jebkura valoda ljoti atri, bet zinat valodu taa, lai darba vietaa tava nezinashana nebutu balasts ir gruti. Galvena problema ir ne tik daudz nezinasana, cik tas, ka nav sapratnes par to, ka nezin. Lidz ar to ,- nemacas.

Nav teikts... krievu valodu vajag - ja gribi Makdonaldā vai Centrāltirgū strādāt. Progresīvās specialitātēs, piemēram IT ar perfektu angļu valodu pilnīgi pietiek.

"Pope", ja tev tava dzimtā valoda, iespējams, ir latviešu valoda,... sagadīšanās tāda, tad, jau no šī tava komentāra vien var secināt, cik "labi" tu zini dzimto valodu!

nu labi zinātne ne zinātne bet darbojos sfērā kur angļu valoda ir pamatā- datoros rakņājos. jau bail iedomāties cik gadus, no kāda 88 liekas. un nezinu angliski ne vārda, pirmkārt tāpēc ka skolā vācu valodu mācīja, otrkārt tāpēc ka uz valodām nav ne vismazāko dotību. un iztieku diendienā. zinu ka tāda un tāda ķeburiņu kombinācija man nozīmē to un to, jādara tas un tas:) ja dikti kurpe spiež, tad var pajautāt kādam, vai tanti gogli pajautāt:)

es angleni sāku mācīties jau bērnudārzā1 :) tad turpināju specializētajā angļu skolā. vedcākajās klasēs bija pat 11 stundas nedēļā. visi teica, ka man ir dotības :D bet es neredzēju nekādu jēgu tai anglenei, jo bija drūmie brežņeva stagnācijas gadi, ārzemnieki šeit staigāja tikai čekistu un stukaču pavadībā, pat uz soclāgera valstīm laida tikai pēc KGB atļaujas saņemšanas reizi 2 gados (stukačus, protams, laida biežāk). Visu man kā studentam nepieciešamo speciālo literatūru diezgan ātri krievi pārtulkoja un izdeva krievu valodā. Man tā anglene toreiz likās tikpat garlaicīga kā kaut kāda šaha spēle - tīrā teorija. Viegli saprast, ka to iemācījos štruntīgi :)

man meitai pirmajā klasē šobrīd vēl nemāca kā īsti ir pareizi suns vai sunc !! un tad jūs vienlaicīgi gribiet iebāzt Ze sunc vai th dog?

Vispirms sakārtojiet valsts valodas apguves problēmas-pēc tam sāciet domāt par svešvalodām-lielai daļai te vēl jo projam ir problemas apgūt valsts valodu....