Atbildes meklēšana uz jautājumu, vai 31. maijā Ministru kabinetā pieņemtā Onkoloģijas plāna iedzīvināšana beidzot nodrošinās papildu finansējumu onkoloģijas jomai, tajā skaitā, lai sniegtu personalizētas ārstēšanas iespējas ar inovatīviem un efektīviem medikamentiem, aktualizēja vēl citu problēmu onkoloģijā. Ar šo jomu saistītie ārsti un pacientu organizāciju pārstāvji uzskata, ka onkoloģijas nozare valstī ir bijusi pabērna lomā un šobrīd nekas neliecina, ka tas varētu mainīties.
Latvijas Onkoloģijas centra Onkoloģijas klīnikas vadītājs ārsts Armands Sīviņš atzīst, ka jau vēsturiski ir iegājies, ka medicīna var funkcionēt ar nepietiekamu finansējumu. "It kā visi saprot, ka finansējums ir vajadzīgs, bet nekādas izmaiņas nenotiek. Un tagad ir pienācis brīdis, kad ir sasniegts zemākais punkts – arī onkoloģijas jomā. Saslimstība ar onkoloģiju pieaug visā pasaulē, arī Latvijā. Mūsu valstī izteikta problēma ir medmāsu trūkums. Šīs profesijas prestižs ir sagrauts, un mums būtu valstiskā līmenī jādomā par cilvēkresursu piesaisti medicīnai," saka Sīviņš. Ārsta viedoklim piekrīt arī Saeimas deputāte Aija Barča, kura piedalījusies komisijās par jaunā likumprojekta veidošanu veselības jomā, kur ir ietverti arī ar onkoloģiju saistīti jautājumi. "Ārstniecības personāla atalgojums ir lielākā sāpe, kas ir jārisina," viņa uzsver.
Ķīmijterapeite prof. Alinta Hegmane apgalvo, ka finansējuma trūkums ir jūtams visā medicīnā. Tas ir komplekss jautājums onkoloģijas jomā, jo finansējums būtu nepieciešams gan medikamentiem, gan staru aparātiem, gan personāla atalgojumam.
Runājot par medikamentiem, A. Sīviņš atzīst, ka, no vienas puses, problēma ir savlaicīgas diagnozes noteikšana, jo cilvēki nepiedalās skrīninga jeb valsts apmaksātās veselības pārbaudes programmās, nepārbauda savu veselību regulāri. Bezmaksas skrīningus izmanto tikai 20% iedzīvotāju. Līdz ar to divas trešdaļas no vēža slimniekiem pie ārstiem atnāk jau smagā stāvoklī, kad vajadzīga kompleksa palīdzība, kas ietver gan ķirurģiju, gan atbilstošu medikamentu lietošanu. No otras puses, valstī trūkst finansējuma, lai piemeklētu slimniekam piemērotāko ārstniecības preparātu un segtu tā lietošanu. "Ideālā variantā būtu nepieciešams pārbaudīt audu paraugus, un pagaidām Latvijā šī diagnostika maksā vairākus tūkstošus eiro. Reti kurš vēža slimnieks šo naudu var samaksāt. Ir situācijas, kad farmācijas kompānijas sedz šos izdevumus, bet tas notiek tikai, lai parādītu, cik efektīvs ir šāds ārstniecības preparāta izvēles veids. Vēža ārstēšanai izmantojam divu veidu preparātus, no kuriem vienu valsts apmaksā, bet otru ne. Pēc audu paraugu pārbaudēm secinām, ka aptuveni 50% cilvēku der valsts apmaksātais preparāts, otriem 50% slimnieku efektīvs būs otra veida preparāts, ko valsts neapmaksā. Citur valsts apmaksā ārstēšanu ar jebkuru no šiem preparātiem, jo tikai tas ir veids, kā var efektīvi palīdzēt apturēt slimības progresēšanu," skaidro Sīviņš.
"Daudzi pacienti nesaprot, kāpēc ārsts iesaka zāles, ko valsts nekompensē, un kāpēc valsts apmaksātie medikamenti viņiem nepalīdz. Līdz ar to rodas skarbs jautājums, kāpēc diagnosticēt, ja nav iespējams ārstēt," saka Onko centra onkoloģe un ķīmijterapeite Signe Plāte. Viņa uzskata, ka onkoloģijas jomā situācija pēdējos septiņus gadus nav mainījusies: "Ir retas tādas situācijas, kad pacientiem pašiem nebūtu jāmeklē finansējums, lai segtu medikamentu iegādi. Diemžēl Latvija izceļas negatīvā nozīmē, un šeit pacientiem nekompensē pat standarta ārstēšanu, līdz ar to, par kādiem inovatīviem risinājumiem mēs vēl varētu runāt? Standarta medikamenti netiek nodrošināti, un cilvēki, kas varētu dzīvot 3–5 gadus, mirst gada laikā. Savlaicīgi atklājot audzēju un atbilstoši ārstējot, dzīvildze ievērojami pieaug un vēža slimnieki var nodzīvot vairākus desmitus gadu vai savu bioloģisko mūžu.Savā ziņā sabiedrība pati ir uzņēmusies funkciju – ar dažādām ziedošanas kampaņām palīdzot konkrētiem vēža slimniekiem, jo dzīvē tā ir traģēdija, ja slimnieki nevar saņemt un nopirkt nepieciešamos ārstēšanas medikamentus," secina Plāte.
Nacionālā veselības dienesta Zāļu departamenta direktores vietniece Antra Fogele saprot, ka ārstiem šajā situācijā ir vēl grūtāk, jo viņi saskaras ar reāliem pacientiem un viņu ģimenēm. Valsts atbalsts ārstēšanai atšķiras, ņemot vērā dažādu audzēju veidus un pakāpes.
"Kamēr citur pasaulē onkoloģijas ārstēšanas shēmas attīstās, mēs atpaliekam arvien vairāk. Medikamentus, kas pasaulē ir reģistrēti pirms 15 gadiem, citās valstīs aktīvi izmanto, bet Latvijā tos vēl tagad pacientiem neapmaksā. Es tos pat nesauktu par inovatīviem medikamentiem, bet standarta ārstēšanu, kas Latvijā nav pieejama. Nereti slimniekiem mēnesī pašiem nepieciešams atrast 2000 eiro medikamentu apmaksai, dažkārt vēl vairāk," saka Plāte.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 4.septembra laikrakstā Diena!