Viņš norādīja, ka uz uzaicinājuma vēstulēm dzemdes kakla vēža skrīninga veikšanai, ko sievietes saņem no 25 gadu vecuma, un krūts vēža izmeklējumiem, ko sievietes saņem no 50 gadu vecuma, atsaucas aptuveni trešā daļa uzaicināto. Tikmēr kolorektālā vēža skrīninga aktivitāte ir jo īpaši zema, jo uzaicinājuma vēstules netiek izsūtītas - par pārbaudes veikšanu pacientam jājautā savam ģimenes ārstam, vai tā jāveic pēc ģimenes ārsta ieteikuma.
Eglītis atgādināja, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šī gada vidū sāka valsts organizētu informatīvu kampaņu "Rūpes par veselību ir ģimenes laime!" par skrīninga jautājumiem. Kampaņa tiek organizēta ar mērķi informēt iedzīvotājus par valsts organizēto skrīningu krūts, dzemdes kakla un zarnu jeb kolorektālā vēža savlaicīgai atklāšanai.
Onkologs Jānis Eglītis atklāja, ka lielākā daļa pacientu pie viņa ierodas jau ar iepriekšējos izmeklējumos uzrādītām aizdomām. Itin bieži audzēji agrīni tiek diagnosticēti nejauši - veicot citus izmeklējumus. Tāpēc speciālists uzsvēra, ka ļoti būtiski reizi gadā ir veikt veselības pārbaudes - gan pilnu asinsainu, gan radioloģiskos izmeklējumus.
Eglītis stāstīja, ka pēdējos desmit gados jaunatklāto diagnožu skaits gadā ir teju nemainīgs - ik gadu ļaundabīgu audzēju diagnosticē aptuveni 11 000 pacientu. Aplūkojot skrīninga programmas rezultātus, iezīmējas tendence, ka tieši to pacientu vidū, kuri skrīningu veic regulāri, pieaug mazo audzēju atklāšanas gadījumi. Aizvien biežāk tiek atklāti arī audzēji pirmajā un otrajā stadijā, tādējādi iezīmējot pozitīvu tendenci.
"Tomēr sieviešu aktivitātei savas veselības kontrolē noteikti vajadzētu būt lielākai," atzina Eglītis.
Viņš teica, ka ārsti savā praksē nereti saskaras ar pacientiem, kurus no pārbaudēm attur nevēlēšanās uzzināt sliktas ziņas. Tomēr Eglītis paskaidroja, ka negatīvu slimība tiek diagnosticēta ļoti mazam skaitam pacientu.
"Reāli no 1000 pārbaudītām sievietēm aptuveni 10% ir aizdomīgu gadījumu. No tiem vidēji 60% veicam papildu izmeklējumus - atkārtotu mamogrāfijas vai sonoskopijas izmeklējumu. Vidēji 20 pacientēm nepieciešams veikt atklāto veidojumu biopsiju. Rezultātā no 1000 izmeklētām sievietēm ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni piecos līdz septiņos gadījumos. Savukārt pārējās, kuras izmantos uzaicinājumu, saņems pozitīvu ziņu un varēs līdz nākamajam uzaicinājumam dzīvot mierīgi," norādīja Eglītis.
Viņš arī atzīmēja, ka svarīgs ir sabiedrības izglītošanas darbs.
"Valstīs, kur skrīninga programmas tiek organizētas vismaz 30 gadus, ir vērojama ļoti augsta cilvēku atsaucība. Cilvēki ir sapratuši, ka veselības pārbaudes ir investīcija pašu veselībā, labsajūtā un labklājībā. Turklāt būtiski ir saprast, ka agri diagnosticētam audzējam biežāk nav vajadzīgas pat zāles, bet pietiek ar vienkāršām medicīniskām manipulācijām," sacīja Eglītis.
Citu valstu pieredze liecina, ka būtisku lomu spēlē arī vidusskolnieku un jaunu cilvēku izglītošana, jo šai sabiedrības grupai ir samērā viegli mainīt savus paradumus, skaidroja Eglītis, piebilstot, ka skolas laikā būtu jāinformē arī par regulāras paškontroles nepieciešamību. Turklāt ir valstis, kurās aktīvi tiek organizēta pašizmeklēšanās apmācība, kura ilgtermiņā sniedz labus rezultātus visās vecumu grupās.
Kā ziņots, SPKC sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) un Nacionālo veselības dienestu (NVD) šovasar atklāja kampaņu "Rūpes par veselību ir ģimenes laime!". Kampaņa tiek organizēta ar mērķi mudināt sabiedrību izmantot valsts sniegto iespēju regulāri veikt valsts apmaksātas profilaktiskās pārbaudes krūts, dzemdes kakla un zarnu jeb kolorektālā vēža savlaicīgai diagnosticēšanai.
SPKC atgādināja, ka vēža savlaicīgas atklāšanas programma Latvijā tiek īstenota jau kopš 2009.gada. Programma paredz, ka Latvijas iedzīvotāji izlases kārtībā, atkarībā no konkrētās slimības mērķa grupas, regulāri saņem uzaicinājuma vēstules veikt valsts apmaksātas dzemdes kakla, krūts vēža un zarnu vēža pārbaudes.