"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars pauda, ka, lai gan no Siliņas rakstiskās atskaites un ap stundu ilgā ziņojuma Saeimas sēdē rodas sajūta, ka Latvijā viss nav tik slikti, tomēr dokumentā ļoti iztrūcis, ko valsts darīs tālāk.
Tavars sacīja, ka paveras "diezgan skarba aina" gan par Latvija ekonomikas izaugsmes iespējām, gan par "Rail Baltica" projekta iespējamo katastrofālo ietekmi uz valsts budžetu un citām problēmām. Politiķis uzsvēra, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir tik liels, ka ar drosmīgiem risinājumiem pietiktu, lai, attiecīgos nodokļus tomēr iekasējot budžetā, nodrošinātu finansējumu vairākām vajadzībām.
AS frakcijas vadītājs akcentēja, ka pašvaldībām, īpaši Latgalē ir grūti konkurēt iedzīvotāju piesaistīšanā un ka valdībai tomēr vēl jāsagatavo un jāprezentē plāns kā attīstīsim ekonomiku. Savukārt dronu koalīcijas jautājumā jāsecina, ka esam vairāk kā maza tranzītvalsts, kas veic tikai nelielus uzlabojumus Ķīnā ražotajai produkcijai, pauda opozīcijas politiķis. "Nē, nav viss slikti, bet ar mūsu iespējām mēs varam daudz labāk," izteicās Tavars.
Nacionālās apvienības (NA) deputāts Uģis Mitrevics pauda, ka viskritiskākā situācija ir demogrāfijas rādītājos. Pēc politiķa vārdiem, zaudējam pašu dārgāko, kas mums ir - cilvēkus. "Viss liecina, ka bez ļoti radikālām pārmaiņām šajā jomā, turpināsim attālināties no 2030.gada mērķa - vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju," teica Mitrevics, uzskatot, ka demogrāfija nav Latvijas prioritāte, jo jau septiņus gadus nav izstrādāta dzimstības stratēģija.
Opozicionārs Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei) kritizēja, ka Siliņa "visu laiku runā tikai par karu, bet nerunā par valsti" un aicināja ministrus beigt runāt "tukšas runas". Deputāta ieskatā, ar karu tiekot norakstītas visas valsts neveiksmes. "Mēs nespējam atzīt, ka korupcija tagad valdībā ir tik dziļi iesakņojusies, ka izdedzināt to ar parastām metodēm nesanāks," apgalvoja Rosļikovs.
Partijas "Latvijas pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers atgādināja, ka jau pagājušā gadā debatēs par budžetu projektu norādīja, ka neredz informāciju par "Rail Baltica" un "airBaltic". Šlesers aicināja satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) šodien no Saeimas tribīnes paziņot par atkāpšanos no amata saistībā ar "Rail Baltica" projekta problēmām - opozīcijas politiķis arī redzot "lielu interešu konfliktu" attiecībā uz Briškena darbību.
Miljardos rēķināmie papildu izdevumi "Rail Baltica" nav vienkārši sadārdzinājums, bet "noziedzīga rīcība," akcentēja Šlesers, minot arī citus atbildīgos par projekta īstenošanas neuzraudzīšanu.
LPV līderis arī aicināja nodrošināt viesnīcu piepildījumu laikā no oktobra līdz martam, nopērkot brīvās vietas "airBaltic" lidojumos un piedāvājot tās tūristiem, kuri jau būs samaksājuši par vismaz divām naktīm Latvijas viesnīcās.
Bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) kritizēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz pasūtīt pētījumu par to, kā vadīt un reformēt SM, un tas izmaksāšot 2,5 miljonus eiro. Opozīcijas deputāts pauda cerību, ka premjerministre nepieļaus "šādu afēru", izšķērdējot finanšu līdzekļus. Tāpat Vitenbergs uzskata, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) izliekas, ka "Rail Baltica" projekts uz viņu neattiecas.
Deputāte Linda Liepiņa (LPV), atsaucoties uz valdības ziņojumu, norādīja, ka pērn 73,2% mājsaimniecību ar mājokli saistītie izdevumi sagādāja grūtības. "Par kādu biznesa attīstību var runāt valstī, kurā divām trešdaļām ir grūtības ar dzīvokļu rēķiniem," klāstīja opozicionāre, paužot, ka valdības apņemšanās četru gadu laikā to samazināt līdz 69,2% neesot pietiekami ambicioza.
Savukārt koalīcijas deputāti debatēs uzsvēra jau paveiktās vai iesāktās lietas. Parlamentārietis Jānis Patmalnieks (JV) vērsa uzmanību uz valdības darbu gan ārējās, gan iekšējās drošības stiprināšanā. Sabiedrības noturības nodrošināšanai jāstrādā arī pie samērīgākām zāļu cenām, pie uzlabojumiem izglītības sistēmā un reģionu un Rīgas attīstības, lai kādās no šīm jomām samazinātu atpalicību no Igaunijas un Lietuvas, pauda politiķis.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis akcentēja ZZS ministru atbildībā esošo ministriju paveikto - darbu pie energoneatkarības nodrošināšanas, pabalsta saņemšanas turpināšana par bērniem ar invaliditāti, kad viņiem paliek 18 gadi, kā arī senioru piemaksu nodrošināšanu par stāžu laikā vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Rokpelnis norādīja uz Ekonomikas ministrijas darbu kreditēšanas programmas maziem un vidējiem uzņēmumiem izveidošanā un to, ka Zemkopības ministrijā ir "beidzot viens sakarīgs ministrs, kurš saprot kaut ko no nozares" un ir atrisināja to, kas bijis "gadiem ielaists".
Kā ziņots, pašreizējā valdība ir vienota un spēj sarunāties par sarežģītiem jautājumiem, nedalot sabiedrību vēl vairāk, šādu vērtējumu pašas vadītā Ministru kabineta (MK) darbam ikgadējajā ziņojumā Saeimai pauda premjerministre Siliņa.
Kā cita starpā norādīja Ministru prezidente, valdība strādā, lai līdz 2035.gadam dubultotu valsts ekonomikas apjomu, īstenojot ambiciozo Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju.