Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Opozīcija Munkevicu grib atstādināt no kapitālsabiedrībām

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Es
E
Lai arī kā kandidāts Jūrmalas mēra amatam, gadījumā, ja no amata izdotos atstādināt Raimondu Munkevicu, izvirzīts kādreizējais Tautas frontes līderis Romualds Ražuks, nav noslēpums, ka patiesie pašreizējā Jūrmalas mēra gāšanas iniciatori ir deputāti Māris Dzenītis un Juris Visockis, kuriem steidzami nepieciešams sakārtot savas biznesa intereses. Pirmais vēlas Jūrmalā sākt savu atkritumu biznesu, otrais, pārdevis savulaik privatizēto atkritumu biznesu, šobrīd aktīvi lobē pašvaldības komunālās saimniecības privatizāciju. Māris Dzenītis plašāku sabiedrības uzmanību ieguva pēc skandalozā un it kā 50 miljonus eiro vērtā darījuma noslēgšanas ar Latvijas izcelsmes krievu miljonāru Borisu Teterevu. Pēc M. Dzenīša paziņojama, ka viņš “Nemo” akvaparkam piederošo zemi B. Teterevam pārdevis par fantastisku – 50 miljonus eiro lielu summu – Teterevs vērsās tiesībsargājošajās institūcijās un tiesā, šo it kā notikušo darījumu nodēvēdams par “krāpniecības afēru”, kurā viņam izkrāpta nauda. Ekonomiskā policija bija vienisprātis ar B. Teterevu un vairākām šajā darījumā iesaistītajām personām – Gintam Lazdiņam un Jeļenai Lapsai piemērots aizdomās turamā statuss un viņu mājās veikta kratīšana. Tiesa apturējusi prasību par jelkādu finanšu līdzekļu līdzekļu piedziņu no B. Tetereva, ar kuru neilgi pēc “darījuma” zemākas instances tiesā vērsās M. Dzenītis. Īpašu uzmanību šajā darījumā piesaista M. Dzenīša biznesa partnera un priekšvēlēšanu kampaņas sponsora G. Lazdiņa personība. Savulaik televīzijas raidījums “De Facto” ziņoja, ka par zādzībām četras reizes tiesātais G. Lazdiņš izkrāpis zemi vairākiem sirmgalvjiem. Lieta nonāca pat tik tālu, ka 2005. gada decembrī Latvijas Nekustamo īpašumu asociācija noalgoja advokātu biroju, lai palīdzētu sirmgalvjiem atgūt uzticēšanās G. Lazdiņam rezultātā zaudētos nekustamos īpašumus. Lai arī M. Dzenītis sevi definējis kā miljonāru un vēl pirms pāris gadiem laikraksts “Dienas bizness” viņu minējis Latvijas ietekmīgāko 500 miljonāru vidū, pēdējā laikā viņa finanses neizskatās spoži. M. Dzenīša amatpersonas deklarācija liecina, ka pērn viņa ienākumi bijuši vien 17323 latu lieli un par viņu mazāki ieņēmumi bijuši vien pieciem Jūrmalas domes deputātiem. Arī “miljonāra” M. Dzenīša uzkrājumi bijuši tikai 15548 latu lieli. Kā liecina mēdijos izskanējusī informācija, tikai lai nodrošinātu viņam daļēji piederošās rūpnīcas “KMM metāls” darbību, M. Dzenītis “SEB bankā” vien aizņēmies 7,5 miljonus latu. Iepriekš minētā informācija liecina, ka M. Dzenītim strauji nepieciešams rast kādu jaunu finanšu līdzekļu iegūšanas avotu. 25. februāra Jūrmalas pilsētas domes sēdē tika virzīts kāds SIA “Zaļās tehnoloģijas” projekts, saskaņā ar kuru paredzēta atkritumu savākšana un pārstrāde bijušās Slokas papīrfabrikas teritorijā. Ja deputāti atbalstītu viņiem iesniegto projektu, tad jaundibinātā atkritumu pārstrādes uzņēmuma darbībai nepieciešamo jaudu nodrošināšanai uz minēto teritoriju atkritumus nāktos nogādāt ne tikai no Jūrmalas, bet visas Latvijas. Neskatoties uz šo faktu un to, ka Talsu rajonā atrodošajās poligonā AAS “Piejūra”, kur šobrīd tiek nogādāti Jūrmalas atkritumi, ieguldīti 20 miljoni latu, vairāki opozīcijas deputāti centās aktīvi atbalstīt jaunā Jūrmalas atkritumu pārstrādes uzņēmuma izveidošanu. Zeme uz kuras vajadzētu atrasties šim uzņēmumam pieder nevienam citam kā M. Dzenītim, kurš par savu deputāta uzdevumu definējis R. Munkevica atstādināšanu no amata. Savukārt šādas pat misijas pārņemtais deputāts Juris Visockis ir bijušas “Jūrmalas ATU” īpašnieks un vadītājs. Plašāku sabiedrības uzmanību J. Visockis ieguva pēc tam kad R. Munkevics viņu atmaskoja par krāpšanos ar atkritumu konteineru tilpumiem. Proti, J Visockis pēc papīriem bija uzrādījis, ka atkritumu konteineri ir 750 litru lieli, kaut arī praksē tie izrādījās vien 640 litru lieli. 110 litru starpību, protams, nācās apmaksāt jūrmalniekiem. Ilgstošu laiku ūdeni uz J. Visocka atkritumu biznesa dzirnakmeņiem lēja 1999. gadā prettiesiski ar Jūrmalas domi noslēgtais līgums, saskaņā ar kuru Priedaines atkritumu izgāztuve pārkāpjot likumu J. Visockim ne tikai tika nodota bezatlīdzības lietošanā, bet pat atbrīvota no zemes nodokļa maksājumiem. Par minēto darījumu gandrīz pēc desmit gadu pauzes ieinteresējās arī prokuratūra, kura 2008. gada vasarā uzsāka kriminālprocesu. Tiesa, šobrīd J. Visockim “Jūrmalas ATU” vairs nepieder. Savulaik par privatizācijas sertifikātiem savā īpašumā iegūto uzņēmumu viņš par vairāk nekā pusmiljonu (EUR 546000) pārdevis pēc tam, kad 2008. gada sākumā R. Munkevica prombūtnes laikā, neskatoties uz domes juridiskās pārvaldes iebildumiem, cits opozicionārs Aigars Tampe ar J. Visocki prettiesiski noslēdza līgumu, ar kuru tika pagarinātas J. Visocka tiesības apsaimniekot Jūrmalas atkritumus (pēc tam kad, atklājās prettiesiski ar J. Visocki noslēgtais līgums, A. Tampe visus savus vērtīgākos īpašumus pārrakstīja uz sievas vārda). Arī pēc iekļūšanas Jūrmalas pilsētas domes šajā sasaukumā J. Visocki nomāc pašvaldības uzņēmumu privatizācijas jautājumi. Pēc viņa februārī iesniegta pieprasījuma 1. aprīļa domes sēdē tika skatīts jautājums par “Jūrmalas namsaimnieka” nodošanu privatizācijai. Pēc neoficiālas informācijas nākamais uzņēmums, kura privatizāciju cenšas panākt J. Visockis, ir “Jūrmalas siltums”.
ieva
i
sskkiet Razzukam veel ir sirds kruutiis... tauta cer uz to ...
bode
b
Visi viņi tur ir nopirkti - gan pozīcija, gan opozīcija.
Garām
G
Ja neiedos ūdensvadu rekonstrukcijai, tad tas vilksies bezgalīgi.
t
t
nav jau tas munkevics enģelis, bet arī opozīcija nav labāka runā, ka par ūdens projektiem sāk kasīties/interesēties merks un skonto tie taču ir īstie naudas un lietas bīdītāji

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas