Politiķi jaunās reformas jeb “kapitālā remonta” nepieciešamību pamato ar to, ka ostās turpmāk jādarbojas tikai kapitālsabiedrībām ar skaidru un efektīvu pārvaldes modeli, labu pārvaldību un caurspīdīgumu, gan neņemot vērā ostās darbojošos līdzšinējos komersantus, kuri faktiski ir galvenie ienākumu nodrošinātāji ostu pārvaldēm.
Trīs Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – strādājošie uzņēmēji uzsver, ka arī atbalsta gan efektivitāti, gan caurspīdīgumu, gan labu pārvaldību, taču, viņuprāt, šie jēdzieni var palikt tikai kā skaļas frāzes: “Diemžēl politiķiem līdz šim nav pienācīga plāna, tiek noklusēti riski un problēmas, par ko ilgstoši esam brīdinājuši. Turklāt uz daudziem uzdotajiem jautājumiem neesam saņēmuši atbildes.”
Tostarp nav veikts pietiekams ekonomiskais izvērtējums, kopš pagājušā gada nav tikusi sasaukta Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde, kas līdz ar to nav apstiprinājusi jauno ostu reformu. Tāpat nav atrunāts fakts, ka ostās izveidotās kapitālsabiedrības nenodarbosies ar komercdarbību, nav norādīts, kāda būs pašvaldību loma pēc reformas, kā arī nav definēta skaidra uzņēmēju un investoru iesaiste jaunajā pārvaldības modelī, kas tiek prasīts arī Eiropas Savienības ostu pakalpojumu regulā.
Vienlaikus uz neskaidriem un neatbildētiem jautājumiem saistībā ar ostu pārvaldības izmaiņu iecerēm norādījuši arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, turklāt dažāda veida riskus, kas varētu rasties šādas nepārdomāti pieņemtas reformas rezultātā, pieļāvusi arī Konkurences padome un iesaistītās pašvaldības.
Līdz ar to ostu komersanti secina – politiķi šo pirmo lēmumu attiecībā par reformu ir pieņēmuši bez pienācīgām diskusijām un jau pirms iespējamas turpmākās projekta izskatīšanas valdībā un Saeimā.
“Kā zinām, “kapitālais remonts” finanšu sektorā līdzās objektīvu problēmu risināšanai radīja daudzus nesamērīgus traucēkļus uzņēmējiem. Ja pēc līdzīga parauga tiks īstenotas pārmaiņas ostās, efektivitātes vietā sekos turpmāks kravu apgrozījuma kritums un Latvijas starptautiskās konkurētspējas samazinājums ar negatīvu ietekmi uz daudzām valsts ekonomikas nozarēm, valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī nodokļu maksātājiem. Cerams, ka šajā gadījumā politiķi neatkārtos piemēru ar Vakcinācijas projekta biroja izveidi, kad uz skaļām frāzēm balstīts politiskais lēmums tikai rada arvien jaunas problēmas, nevis tās atrisina,” akcentē ostās strādājošie uzņēmēji.
Jau ziņots, ka ostu komersanti 22.martā ir iniciējuši publisku diskusiju “Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret”, lai visas ieinteresētās puses atklāti apspriestu iespējamās problēmas un to risinājumus, kuri varētu būt labākie Latvijas tranzīta sektoram un valsts tautsaimniecībai kopumā. Tajā aicināti iesaistīties arī masu mediji un sabiedrība, sekojot līdzi šai diskusijai un izvērtēt visus argumentus, bet politiķus turpmāk pieņemt tikai pamatotus lēmumus.
Latvijas Stividorkompāniju asociācija, Uldis Papāns
Rīgas brīvostas pārvalde, Dainis Babulis
Liepājas ostas nomnieku asociācija, Jānis Ēlerts
Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika, Ivars Landmanis