Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņas trifeļu meklēšanai trenētais suns ir atradis trifeli. Tā gan neesot bijusi tik liela, cik augusta beigās Rēzeknes tuvumā atrastais eksemplārs. Tā bijusi vien zirņa-pupas lielumā, tomēr tā arī bija Tuber ģints pārstāve.
Sīkā izmēra un īpatnējās smaržas dēļ trifele nav ēdama.
Meiere arī skaidroja, ka ne visas trifeļu sugas ir ēdamas un ne visas ir tik ekskluzīvas. Parasti ar šo vārdu cilvēki saprot baltās Itālijas, melnās Francijas trifeles. Taču tām ir daudz savvaļas radinieču, kas netiek lietotas pārtikā, tomēr arī pieskaitāmas pie trifelēm. Tieši šādu mazu un šī iemesla dēļ neēdamu trifeļu sugu atradumi Latvijā ir bijuši aptuveni desmit. Daļa no tiem glabājas Latvijas Universitātes mikoloģiskajā herbārijā, bet daļa Dabas muzejā.
Rēzeknes trifele pieder pie trifelēm radniecīgas grupas - cūktrifelēm, bet neskatoties uz nosaukumu, tās ir ēdamas un to lietošana pārtikā bijusi izplatīta gan Zviedrija, gan Krievijā un citās valstīs.
Jau ziņots, ka augusta beigās netālu no Rēzeknes ir atrasta pirmā savvaļā augusi ēdamā trifele. Sēnes savos laukos Rēzeknes novadā atradis juvelieris no Rīgas Jevgēnijs Dokuto. Viņa atradums bija divas sēnes, kuru kopējais svars - vairāk nekā puskilograms.
Latvijas Dabas muzeja mikologi apstiprinājuši, ka tā ir baltā cūktrifele, kas ir visdārgākās baltās trifeles vistuvākā radiniece.