Pagarina termiņu obligātai e-veselības sistēmas ieviešanai

Vienlaikus netiek izslēgta iespēja sistēmu lietot brīvprātīgi pirms obligātā lietošanas termiņa.

Tāpat, veicot grozījumus, tiek samazināti darbnespējas lapā norādītie pārejošas darbnespējas cēloņi, kas ievadāmi e-veselības sistēmā, izslēdzot tādus cēloņus kā rehabilitācija, protezēšana un ortozēšana, kā arī karantīna, un saglabājot tikai tos darbnespējas cēloņus, kas rada tiesības personai saņemt kādu sociālo pabalstu vai ir saistīti ar citu atšķirīgu normatīvajos aktos noteiktu regulējumu attiecībā uz turpmāku rīcību.

Grozījumi arī paredz, ka e-veselības informācijas sistēmā nebūs jānorāda pārejošas darbnespējas cēlonis, proti, slimības diagnoze, tā samazinot personas sensitīvo datu apstrādi, skaidro VM.

Ministrijā arī piebilda, ka ārstniecības personām ir pienākums aizpildīt informāciju par pacientu e-veselībā. Lai nodrošinātu sistēmas funkcionēšanu pacientu veselības aprūpes interesēs, tajā tiks iekļauta virkne medicīnisko dokumentu, kuros esošā informācija sistēmā automātiski tiks ievadīta veselības pamatdatos, piemēram, alerģijas, diagnosticētās slimības, implanti un protēzes, veiktās ķirurģiskās operācijas. Līdz brīdim, kamēr šos pamatdatus par pacientu varēs ievadīt automātiski, ārstniecības iestādes aktuālos datus par pacientu pašas ievadīs pamatdatos. Tādejādi būšot pieejama vispusīgāka informācija par pacientu, uzlabojot pacientu veselības aprūpes kvalitāti.

Tāpat VM norāda, ka grozījumi paredz prasību norādīt pamatojumu, ja darbnespējas lapas reģistrēšanas datums veselības informācijas sistēmā nesakrīt ar darbnespējas perioda pirmo dienu, par kuru izsniegta darbnespējas lapa.

Ar grozījumiem arī noteikts, ka veselības informācijas sistēmas lietošanas sākšana ieslodzījuma vietās paredzēta no 2019.gada 1.janvāra.

Jau ziņots, ka līgumi par Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas jeb e-veselības lietošanu līdz šim noslēgti ar 28,7% jeb 378 ģimenes ārstu praksēm. Rīgas reģionā noslēgti 77 līgumi par e-veselības lietošanu, Jelgavas novadā - ar 24 ģimenes ārstu praksēm, Liepājas novadā - ar 26, Daugavpils novadā - ar 21, Dobeles novadā - ar 15, bet Jēkabpils un Valmieras novados - katrā ar 13 ģimenes ārstu praksēm.

Līgumi par e-veselības sistēmas lietošanu kopumā noslēgti ar 626 ārstu speciālistu praksēm, 544 aptiekām, 56 slimnīcām un desmit ambulatorajām iestādēm.