2008.gadā trešo valstu pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaits sasniedza maksimumu - 4477. Iestājoties finanšu krīzei, jau 2009.gadā trešo valstu pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaits krasi samazinājās līdz 2440, bet 2010.gadā - līdz 2212. Turpmākajos gados šis skaitlis turpināja pakāpeniski pieaugt, 2011.gadā sasniedzot 2443, bet 2012.gadā - 2695.
Kā šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, šā gada pirmajā ceturksnī trešo valstu pilsoņiem izsniegtas 722 darba atļaujas, kas atkal ir mazliet vairāk nekā analoģiskā laika periodā pērn, taču mazāk nekā vienā ceturksnī 2008.gadā.
Pēc aicināto viesstrādnieku skaita līdere patlaban ir transporta nozare - Latvijā darbā tiek pieņemti tālbraucēju šoferi no trešajām valstīm, kuri arī dodas reisos uz austrumiem. Otrā populārākā nozare pēc aicināto viesstrādnieku skaita ir kuģubūve, kurā strādā daudz cilvēku no Ukrainas. Mazāk viesstrādnieku ir sporta, informācijas tehnoloģiju un ēdināšanas nozarēs, pastāstīja Briede.
Viņa atzina, - pētījumi liecina, ka 2030.gadā darbaspēka piedāvājums vienalga pārsniegs pieprasījumu, tāpēc nav tā, ka Latvijai vajadzētu īpaši censties, lai pievilinātu darbaspēku no ārvalstīm.
Briede arī pastāstīja, ka tuvā nākotnē trešo valstu pilsoņiem vairs nevajadzēs saņemt divas atļaujas, lai drīkstētu strādātu Latvijā, jo uzturēšanās atļauja un darba atļauja būs apvienota vienā dokumentā. Attiecīgs normatīvo aktu grozījumu projekts jau esot iesniegts izskatīšanai valdībā, taču Ministru kabinets to vēl nav skatījis.
Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Normunds Garbars komisijas deputātiem atzina, ka pagājušajā gadā sāka parādīties jauni pārkāpumi, kas pieļauti, nodarbinot ārzemniekus. Visvairāk šādu pārkāpumu robežsargi konstatējuši celtniecībā, kam seko ēdināšanas nozare un tūrisms.
Garbars atgādināja, ka nesen spēkā stājušies normatīvo aktu grozījumi, kas paredz, ka par ārzemnieku nodarbināšanu bez darba atļaujas pie atbildības vairs nav saucama juridiskā persona, bet gan konkrēts uzņēmuma valdes loceklis, kurš ir atbildīgs par nodarbinātajiem. VRS priekšnieks atzina, ka kopš minēto likuma izmaiņu stāšanās spēkā ar ārzemnieku nodarbinātību saistītus pārkāpumus robežsargi konstatējuši vienīgi tādos uzņēmumos, kurus vada viena persona, bet Garbaram neesot ne jausmas, kā praksē izdosies noskaidrot par nodarbinātību atbildīgo amatpersonu, ja pārkāpums tiks atklāts uzņēmumā, kurā ir vairāki valdes locekļi.
Vēl Garbars pastāstīja, ka, kontrolējot imigrāciju, robežsargi regulāri pieķer studentus no ārvalstīm, kuri Latvijā tiek nodarbināti, pārkāpjot regulējumu. Lai gan saskaņā ar normatīvajiem aktiem trešo valstu studenti Latvijā drīkst strādāt tikai 20 stundas nedēļā, bieži tiek konstatēti gadījumi, ka šīs personas strādā bez darba līguma un darba laiku arī nav iespējams izkontrolēt.
Uzaicinātā Labklājības ministrijas pārstāve Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus informēja, ka ārzemnieku nodarbinātības jomā tuvākajā nākotnē būtu jācenšas risināt problēmas, kas saistītas ar valodas barjeru, jo ne vienmēr cilvēki, kuri Latvijā ierodas nolūkā strādāt, zina latviešu valodu, savukārt nodarbinātības jautājumus valsts palīdz risināt, pamatā komunicējot valsts valodā. Līdz ar to tuvākajā nākotnē pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš latviešu valodas apmācības jautājumiem.
Kopumā gan no trešo valstu pilsoņu puses Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pakalpojumi nav īpaši pieprasīti, līdz ar to nerodas arī daudz problēmu, strādājot ar šiem ārzemniekiem, deputātiem atzina NVA direktora vietnieks pamatdarbības jautājumos Raitis Imša. Viņš atzīmēja, ka atšķirībā no vietējiem iedzīvotājiem ārzemnieki arī aktīvāk dara visu iespējamo, lai Latvijā nepaliktu bez darba.
PMLP pārstāve Briede, atbildot uz deputātu jautājumiem, uzsvēra, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu Latvijā ir tikai Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem, bet imigranti no trešajām valstīm šeit nekādus pabalstus saņemt nevar.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Aleksejs Loskutovs (V) no uzaicinātajiem valsts iestāžu pārstāvjiem vēlējās uzzināt, cik daudz ārzemnieku patlaban ir ieguvuši tiesības strādāt Latvijā, uz ko Briede atbildēja, ka šādas statistikas īsti nav, jo ES valstu pilsoņiem darba tirgus ir atvērts un viņiem nekur nav obligāti jāreģistrējas, sākot strādāt Latvijā, savukārt starp trešo valstu pilsoņiem ir daudz tādu, kuri tiesības būt nodarbinātiem Latvijā ieguvuši "automātiski", proti, viņiem nav nepieciešama darba atļauja, lai šeit strādātu.
Deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) savukārt interesējās, kā Latvija pēc ieceļotāju skaita izskatās, salīdzinot ar pārējām ES valstīm, uz ko PMLP pārstāve atbildēja, ka, tā kā šajā jomā precīzu statistiku apkopot īsti nav iespējams, tad arī salīdzināt ir grūti. Pēc ieceļotāju skaita Latvija gan esot vienā no pēdējām vietām ES valstu vidū, turpretim pēc tādu iedzīvotāju skaita, kuriem nav valsts pilsonības, mūsu zeme ir vienā no pirmajām vietām ES. Uz pārējo Baltijas valstu fona Latvijas situācija imigrācijas jomā ne ar ko īpaši neizceļoties.
Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) sēdes noslēgumā atzina, ka nekādi lieli skandāli imigrācijas jomā pagaidām nav izgaismojušies, neesot arī indikāciju, ka tuvākajā laikā situācija var krasi mainīties, tāpēc Latkovskis novēlēja iesaistītajiem dienestiem turpināt darbu tikpat aktīvi kā līdz šim.